Šobrīd ir grūti definēt, kas ir 8.marts. Tomēr tā varētu būt diena, kad aizdomājamies, ko mēs viens otram nozīmējam? Ar to domājot ģimeni, tuvos cilvēkus, draugus. Lai kā arī nedomātu, tomēr sieviete ir Dzīvības centrā. Radītāja. Neatkarīgi no pašsajūtas, slimībām un situācijas. Varbūt šodien, līdz ar līdztiesību darba tirgū un algām, piedomāsim arī par līdztiesību kvalitatīvai dzīvei pēc onkoloģiksas ārstēšanas? Par to, ka var būt nepieciešama krūts rekonstrukcija, kvalitatīva krūts protēze, peldkostīms un krūšturis (ar kabatiņām protēzei)- kvalitatīvai dzīvei? Ar diagnozi dzīve nebeidzas. Tā mainās tāpat kā mainās ikdienas vēlēšanās- "Gribu būt tikpat skaista, iekārojama, enerģiska un spējīga, kā pirms vēža.." . Mēs varam būt tikat skaistas, iekārojamas, enerģiskas un spējīgas! Lai dzīvo 8.marts!