Runā
Dzeja...
Es dotos nopakaļ zvaigznēm, lai pie Tavām kājām tās liktu,
Dotos saules rietā pakaļ blāvajai gaismai, lai atnestu to Tev,
Bristu caur purviem dziļiem, melniem un baigiem, lai pie Tevis tiktu es...
Man nespītēs nekas, vien viena doma man ir, tā pati pie Tevis klejo prom...
Ne attālums man ceļā stās, tam pāri kāpšus, lēkšus, skriešus,
Kaut garu man nāktos izlaist, tik pie Tevis vien, pie Tevis vien....
***
Ilgas pēc Tevis agrāk pie sirds viegli smeldza...
Bet tagad, kad jau esi aizgājis...
Ilgas pēc Tevis kā naža asmens pie sirds griež un dur, nekad neapstājas....
***
Klusi, blāvi miglas vāli,
Pārsedz zemi, pārsedz zāli,
Tālu prom, pār pa grāvi,
Prom uz jūru, metas pāri.
Līdz ar blāvu miglas vālu,
Līdzi dodu bēdu vēlu,
Tālu prom, kā vecu rēgu,
Pāri jūrai visu jēgu...
/ L.Friša /