(Pēc arhitekta V.Ozoliņa projekta 1928./29. gadā būvētā Krepliņu (Vandzenes) dzelzceļa stacijas ēka.)

Savādāk tika risināts staciju ēku būvniecības jautājums Stendes – Ventspils šaursliežu dzelzceļu tīklā. Pirmkārt, te staciju ēku būvniecība galvenokārt bija saistīta gan ar jaunu dzelzceļu būvniecību, kā arī ar jau eksistējošu dzelzceļu trašu izmaiņām un staciju pārcelšanām. Tā, piemēram, jaunas staciju ēkas tika izbūvētas gan Engurē (1924), gan Ķipatos un Mērsragā (1929) saistībā ar Engures dzelzceļa līnijas pagarināšanu. Pēc Rojas līnijas trases izmaiņām jaunas staciju ēkas tika izbūvētās Valdemārpilī un Mežgravās. Pēc Talsu – Stendes posma iztaisnošanas, jauna ēka tika uzbūvēta pārceltajā Stendesmuižas pieturas punktā. Līdzīgu iemeslu dēļ jauna stacijas ēka tika uzbūvēta Staldzenē (1931./32.) un Laidzē (1939?). Jaunas staciju ēkas Mauros, Ogsilā, Popē, Rindā, Virpē un Lonastē tika izbūvētas 1935. un 1936. gadā jaunbūvētās Ventspils – Dundagas dzelzceļa līnijas vajadzībām. Tā rezultātā Dundagā stacija tika pārcelta uz citu vietu, kur 1936. gadā tika uzbūvēta arī jauna divstāvu stacijas ēka. Jaunas staciju ēkas tika uzceltas arī Sīkragā un Valdgalē. Tas, visdrīzākais, saistīts ar sākotnējo ēku bojāeju ugunsgrēka rezultātā. Pamatīgākā un arī vienīgā ugunsdrošā mūra stacijas ēka Stendes – Ventspils lauku platuma dzelzceļu tīklā tika uzcelta 1930. gadā Talsos pēc jau minētās arhitektes L.Grinbergas projekta. Lielāka koka stacijas ēka pēc arhitekta V.Ozoliņa projekta 1928./29. gadā uzbūvēta arī Vandzenē. Vairums jaunbūvētās koka staciju ēkas bija vienstāva ēkas ar izbūvētu mansardu stacijas personāla izmitināšanai.