(Oriģinālā Pļavas dzelzceļa stacijas ēka 20. gadsimta 20. gadu sākumā.)

Saprotams, ka šāda situācija nesekmēja vilcienu kustības drošību, jo sākotnēji arī telefonu un
telegrāfu sakaru neesamības gadījumā, stacijas darbinieku pastāvīga klātbūtne pašā stacijas teritorijā bija ļoti būtiska.Kā pirmās lauku platuma dzelzceļu staciju ēkas, kas būvētas neatkarīgajā Latvijā, jāmin tās, kuras pagaidu variantā tika uzceltas Viesītes apkaimē, to skaitā, pašā Viesītē 1922./23.gadā. Tikai dažus gadus vēlāk pamatīgākas vienstāva koka staciju ēkas tika uzbūvētas gan Vārnavā un Sunākstē (1925),gan Viesītē (1926), Geidānos (1927) un Jēkabpilī (1928), kā arī Siliņos, Zasā un Lonē. Pamatā to būvniecībā tika izmantoti jau lietoti kokmateriāli un atsevišķi ēku elementi, kuri tika iegūti demontējot nevajadzīgas dzelzceļa ēkas Zilānos. Savukārt, Geidānu stacijas ēkas būvniecībā pamatā tika izmantoti lietoti platsliežu dzelzceļa gulšņi. Lepnākā un vienīgā mūra ēka Viesītes – Jēkabpils šaursliežu dzelzceļu tīklā.