(1927. gadā no veciem platsliežu dzelzceļa gulšņiem būvētā Geidānu stacijas ēka.

(Foto - Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja krājums))

Latvijas teritorijā bija sastopami dažādi staciju iekārtošanas piemēri. Visvienkāršāk tika būvēti dzelzceļi tiešā frontes tuvumā. Nereti par pieturvietu vēstīja vien stabs ar attiecīgu uzrakstu. Tomēr galvenajās savienojošajās Sēlijas dzelzceļa līnijās staciju ēkas bija izbūvētas vismaz elementāru būdiņu veidā. Grūti spriest par siltumu tajās ziemas periodā, taču zināmu patvērumu vienam stacijas darbiniekam tās deva.

Nedaudz pamatīgāk bija iekārtotas staciju ēkas Stendes – Ventspils dzelzceļu tīklā. Kaut arī pavisam nelielas, šīs staciju ēkas jau bija piemērotas izmantošanai arī diezgan nelabvēlīgos un vēsos klimatiskos apstākļos. Šādas tipveida vienkāršas koka ēkas tika uzbūvētas Stendē, Krepliņos (Vandzenē), Sārcenē, Oktē, Ārlavā, Rojā, Stendesmuižā, Indiņos, Kurčos, Miķeļtornī, Bušniekos, Jaunupē un citur. Dažas no tām vēlākos gados tika apmestas ar kaļķa javu. Nozīmīgākajās apdzīvotās vietās (Talsos, Dundagā, Pļavā), kā arī mezglu stacijās (Mazirbē, Cīruļos, Valdgalē) jau tika uzbūvētas pamatīgākas koka celtnes.

Par specifisku ēku stilu var runāt Meitenes – Bauskas kara lauku dzelzceļa aspektā. Tur visas izbūvētās ēkas bija savstarpēji līdzīgas – gandrīz vienādas vienstāvu koka celtnes, un tikai Bauskas stacijas ēka bija izmēros nedaudz lielāka.