Neliels ieskats vēsturē. Motorvagonu ritošais sastāvs Latvijas dzelzceļos. Pirmie motorvagoni ar iekšdedzes dzinēju. Pirmās ziņas par tādu pašgājējvagonu konstruēšanu, kuru piedzīšanai paredzēts izmantot iekšdedzes dzinēju, parādījās 20. gadsimta sākumā. Zināms, ka 1903. gadā Jorkas dzelzceļa darbnīcās Anglijā tika izgatavoti divi sliežu autobusi jeb automotrises. Drīz pēc tam darbs pie šādām ritošā sastāva vienībām iesākās arī Krievu-Baltijas vagonu fabrikā Rīgā. 1913. gada 28. janvārī laikraksts Rīgas Avīze ziņo par kādu jaunu izgudrojumu. “Vietējās Krievu-Baltijas vagonu fabrikas konstruktors, inž. M.U. fon Oto izgudrojis tādu jaunu motorvagonu, kurš aprēķināts priekš 24 pasažieriem, un pie 40-70 z.sp. var sasniegt līdz 60 verstis lielu ātrumu stundā. Vagons ierīkots tā ka viņa riteņus var pārmainīt, un vagonu var lietot pa dzelzceļa vai tramvaja sliedēm, un arī kā vienkāršu automobili jeb omnibusu pa pilsētas ielām un zemes ceļiem. Jaunais vagons patlaban vagonu rūpnīcā tiek pagatavots, un viņu galīgi nobeigšot pēc 2 mēnešiem. Jauno vagonu laidīšot pa dzelzceļa sliedēm līdz Pleskavai nopakaļ kādam vilcienam, bet atpakaļ uz Rīgu braukšot pa šoseju. Vagons noderīgs arī priekš preču vadāšanas. Viņš ir nolemts priekš Vladikaukāza dzelzceļa, bet pirms aizsūtīšanas uz turieni, viņu sūtīšot vēl uz Pēterburgas izstādi. Izgudrojuma patenti nopirkusi vagonu fabrika”.