Te nu es esmu – pasaules meita!
Meklēju Tevi pie ubagiem svētiem…
Uzposta līgavas kleitā,
Eju pretī būdiņu svētkiem.
Lielām acīm čukstu: es nezinu,
Raustu plecus un piesitu kāju,
Kurā ciemā, kurā kūtiņā piedzimu,
Man vajag atrast savu māju!
Es redzu krāšņu pili,
Ar istabām un glaunām dāmām,
Rozā meitenes un puiši zili,
Ļaujas priekiem un dienām rāmām.
Nē, dodiet man ēzelīti dumju,
Es esmu šai pasaulei par skumju!
(Džanete)