Dvēseles lidojums

Domu un dvēseles lidojums man ir kā viens no izpausmes veidiem, rakstot vārdu pa vārdam uz papīra, es risinu sarunas pati ar sevi, meklēju atbildes, atklāju jaunus jautājumus, kā arī pierakstu citu cilvēku izjusto, bet citreiz tas ir veids, kā citiem parādīt ceļu, pa kuru iespējams iet.

Rakstījusi esmu kopš bērnības, darbi vairāk ir skumji un tāpēc bieži vien palikuši pie manis vien, nerādot to citu acīm. Tomēr, kad esmu tos parādījusi, cilvēki ir teikuši paldies, jo sajutuši, ka viņi ar savām esošajām domām, emocijām, izjūtām nav vieni, ka tā domā arī vēl kāds – un tas rada tādu labu izjūtu. Tāpēc arī esmu secinājusi, ka arī skumja dzeja ir nepieciešama. Es pati neesmu pesimiste, es reāli skatos uz lietām, notikumiem, cilvēkiem dzīvē un būtībā esmu pozitīva, tomēr nevienā no mums nav tikai pozitīvas emocijas un prieks, un ir svarīgi izpaust arī bēdas, skumjas, izmisumu, neziņu, neizpratni.