Izglītību Jānis ieguvis Liepājas Jūrniecības koledžā. Pēc studijām viņš aktīvi sāka iet jūrā, lai gan nekādos tālajos ceļojumos tā arī nedevās.

Pirmo svarīgo jūrniecības praksi Jānis ieguva uz kompānijas „Rīgas Jūras līnija” kuģa „BalticKristina”, kur izgāja praksi kā stjuarts. Galvenais uzdevums bija kajīšu uzkopšana, bet paralēli tam, Jānim ļāva doties uz kapteiņa tiltiņa, lai redzētu, kā darbojas kuģis reālajā dzīvē. „Tajā laikā man likās, ka tas ir mans dzīves aicinājums – strādāt uz kuģa”,atceras Jānis.

Pēc akadēmijas absolvēšanas, Jānis vairākas ziemas sezonas strādāja uz Rīgas Brīvostas pārvaldes ledlauža „Varmas”. Tā bijusi fantastiska un interesanta darba pieredze, kurā varēja iepazīties ar augstākās klases kuģošanu un navigāciju. Tieši strādājot uz „Varmas” Jānis pirmo reizi saprata, ka nav gatavs mēnešiem ilgi iet jūrā.

Pēc darba uz ledlauža, Jānis gadu nostrādāja uz kuģniecības kompānijas „Tallink” kuģa: „Šis darbs bija daudz interesantāks nekā uz ledlauža. Jau sākot studēt, mans mērķis bija strādāt uz pasažieru kuģiem.”

Uz kuģa „Tallink” Jānim nācies redzēt arī jūrniecības nepatīkamo pusi – kad pirms vairākiem gadiem cilvēks nolēca no kuģa „Tallink”, Jānis piedalījies meklēšanas operācijā. Vairāku stundu mēģinājumi rudens vētru šaustītajā jūrā atrast „cilvēku aiz borta”, beidzās nesekmīgi. Atradās vien virsjaka.. Esot ielēcis pārāk Tuvu dzenskrūvei, turklāt no piecstāvu mājas augstuma. Neviens neizdzīvotu...Arī šis piedzīvojums stiprināja šaubas par pareizo profesijas izvēli.

Pēc Neilgās jūrnieka „karjeras” Jānis nolēma pievērsties jomai, kurai pateicoties mammai bija sekojis jau kopš bērna kājas – pārdošanai. Pirmais darbiņš – piedāvāt klientiem personāla atlases pakalpojumus, bet jau pēc nepilna gada pieaugošā interese par internetu rezultējās nopietnā izaicinājumā – pavērās iespēja piedalīties Telegraf.lv interneta platformas izveidē. Tieši tur Jānis rūpīgāk iepazina Latvijas mediju vidi un interneta satura veidošanu. Var teikt, ka tajā brīdī viņš „ieķērās” internetā.

Kādu laiku nostrādājot „Telegraf”, Jānis sāka meklēt darbu citur. Kā pats apgalvo, tad, iespējams, tajā brīdī tēmēja par augstu – pašam likās, kas ir guvis milzu pieredzi un ir „baigais nazis”. Pēc neilga laika viņu uzrunāja draugiem.lv reklāmas nodaļa. Atceroties savu darba interviju, Jānis saka: „Pēc intervijas ar Lauri Libertu un reklāmas nodaļas vadītāju Elīnu, izgāju ārā no ofisa, zvanīju ģimenei un teicu, ka visdrīzāk mani nepaņems. ”Pārsteigums bija, kad Jānim pateica – Nāc strādāt pēc iespējas ātrāk! 

Tā Jānis sāka strādāt draugiem.lv reklāmas nodaļā, kur gadu nostrādāja kā reklāmas projektu vadītājs. 

Vajadzība pēc Prodesk izveidojās jau tad, kad Jānis veidoja projektus draugiem.lv reklāmas nodaļā. Daudzi lielie uzņēmumi portālā reklamēja savas lapas, kurās savāca sekotājus, taču pēc kāda laika tas viss apstājās un šī auditorija netika izmantota – trūka resursu un zināšanu. Tā Jānis ar saviem kolēģiem sāka apkalpot uzņēmumu profilus. 

Pēc kāda laika parādījās doma veidot atsevišķu uzņēmumu, kas palīdzētu citiem uzņēmumiem komunicēt ar saviem klientiem.Tā arī radās Prodesk, kas 14.martā jau nosvinēja gada jubileju.

Lielākās bažas veidojot savu uzņēmumu Jānim bija par to, vai viņš būs pietiekami labs un vai tas izdosies. Viņš apzinājās, ja projekts citiem būtu interesants pirms vēl tas ir uzsākts, tad viss būs kārtībā. Pakonsultējoties ar dažiem klientiem par šo ideju, viņš saprata – cilvēkiem patiks un būs nepieciešamība pēc šāda produkta.

Spriežot pēc savas pieredzes, Jānis min, ka jebkuram cilvēkam, pirms izlemt par sava biznesa uzsākšanu, ir jāsaprot, vai viņš tiešām to vēlas. Noteikti ir jāapzinās, ka tas nav tik vienkārši, kā dažreiz izskatās no malas vai tiek rādīts filmās. Galvā ir jāpārdomā, ko darīs un kā darīs. 

Vaicājot, kāda ir atšķirība starp labu un sliktu pārdevēju, Jānis atbild, ka „labs pārdevējs ir cilvēks, kas spēj iejusties sava klienta „čībās”. Viņš spēj saprast klienta problēmas, nevis tikai pierunāt lietot un iegādāties produktus.”

Labam pārdevējam ir jābūt diplomātiskam, uzticamam. Pārdevējam ir jātic produktam, kuru viņš tirgo, jo tam tic arī klients. Viņam ir jālieto šis produkts, lai rastos pārliecība, ka šis produkts strādā. Pats galvenais ir attieksme, ar kādu pārdevējs strādā ar klientiem. 

Vaicājot, uz kurieni, viņaprāt, virzās sociālo tīklu komunikācija, Jānis atbild, ka īsti nezina. Pēc viņa domām, auditorija sakārtos pārbagāto informācijas vidi un vairāk izvērtēs uzņēmumu piedāvāto saturu medijos. Jau šobrīd auditorija sāk izvērtēt, ko lasīt un kam sekot, tāpēc arī mediju saturs paliek kvalitatīvāks. 

Daudzi zīmoli ar laiku sāks rūpīgāk sekot līdzi, tam ko publicē sociālajos tīklos. Jānis apgalvo, ka „uzņēmumu sūtījumam, kurš sasniegs auditoriju, ir jābūt pietiekami emocionālam un dziļam, lai cilvēks nodotu šo ziņu tālāk citiem. ”Tāpat Jānis uzsver, ka uzņēmumam ar katru klientu jāveido individuāla pieeja. Tikai tā ir iespējami turpmākie panākumi.

Prodesk ir uzņēmums, kas veido uzņēmumu komunikāciju sociālajos portālos draugiem.lv, facebook.com un twitter.com. Tā ir vieglāk sazināties ar saviem esošajiem un topošajiem klientiem.