Ja radām produktus, tad ar globālu vērienu 21
Lai runātu par to, kā notiek jauno ideju ģenerēšana un attīstīšana grupas ietvaros, aicinājām uz sarunu draugiem.lv iekšējā biznesa inkubatora Ideabits projektu vadītāju Dāvi Siksnānu.
Cik daudz projektu paralēli tiek attīstīti Draugiem grupā?
Mums ir 16 dažādi uzņēmumi, bet projekti un idejas ir vairāk. Šeit ir ļoti liberāla vide – aicinām arī darbiniekus dalīties ar savām idejām. Viena no jaunākajām lietām, līdzīgi kā Google, mums ir ieviestas „Ideju Piektdienas”, kurās jebkurš darbinieks, saskaņojot ar savu tiešo vadītāju, katru piektdienu laiku pēc pusdienām var veltīt savai idejai, savam projektam.
Strādājam arī pie projektiem, kas nav īsti biznesam. Piemēram, viens no kolēģiem veido draugiem.lv darbinieku iekšējo sociālo tīklu un pēta, kā mēs viens ar otru sazināmies gan darba laikā, gan ārpus tā.
Vai visi 16 projekti radušies grupas iekšienē? Draugiem.lv ir kā ideju ģenerators, vai tomēr ņemat projektus un idejas arī no malas?
Ne visi jaunie projekti nākuši no darbiniekiem, bet lielākā daļa gan. Ir gadījumi, kad cilvēki atnāk ar savu ideju, pārliecina mūs, ka tā ir ļoti laba un, kas svarīgi, paši gatavi būt projekta vadītāji. Bet tie ir izņēmuma gadījumi. Parasti projekti nāk no mūsu īpašniekiem Laura Liberta vai Agra Tamaņa, kuriem ir ļoti daudz ideju, un viņi tās attīsta. Agrāk bija projekts „Draugiem Investīcijas”, bet mums pašiem ir ļoti daudz ideju un tiešām pietiek.
Aicinām arī darbiniekus dalīties ar savām – ja ir vēlme, pie saviem projektiem var strādāt šeit, bet droši var iet un realizēt tās arī atsevišķi, dodoties uz kādu darba un tikšanās telpu vai biznesa inkubatoru.
Jums visiem uzņēmumiem ir kopējs kurss vai katrs var attīstīties un izpausties savā virzienā? Cik liela ir uzraudzība grupas ietvaros?
Mums visai grupai ir viena finanšu daļa, viena personāldaļas vadītāja. Viss ir ļoti līdzīgi. Arī īpašnieki ir vieni un tie paši cilvēki, kas nosaka stratēģijas, tāpēc domāju, ka darbojamies ļoti sinhroni. Turklāt visi uzņēmumi atrodas vienā ēkā, ēdam kopīgi pusdienas, daudz dalāmies ar zināšanām grupas ietvaros. Domāju, ka uzņēmumos, kur nodaļas atrodas dažādās Rīgas daļās, daudz mazāk savā starpā maisās kā mēs.
Kā risināt aktuālo IT kompāniju problēmu ar labu programmētāju piesaisti?
Programmētāju maiņa mums nav pārāk liela, bet jāatzīst, ka mazajā Latvijā ir ļoti liela konkurence programmētāju piesaistē. Programmētāji ir ļoti pieprasīti darba tirgū, un mēs neko nevaram darīt, ja viņus izdomā pieņemt kāda Vācijas firma par trīs reizes lielāku algu. Mūsdienās jau tas ir vienkārši – programmētājs fiziski atrodas Latvijā, viņš no rīta savā dzīvoklī ielogojas datorā, komunicē Skaipā un strādā Vācijas uzņēmumā par turienes algu. Tas ir galvenais izaicinājums. Bet domāju, ka mums ir ļoti labi resursi, ļoti laba vide, lai programmētājiem šeit patiktu strādāt un būtu interesanti. Mums ir šie dažādie projekti un ir iespējama migrācija grupas ietvaros. Tas, manuprāt, ir ļoti unikāli – ir lielas iespējas gūt sev jaunus izaicinājumus.
Draugiem.lv ir lokāls projekts. Pārējie ļoti mērķtiecīgi tiek veidoti starptautiskai auditorijai?
Jau ienākot mūsu ēkā, kāpņutelpā pie sienas ir visas mūsu vērtības. Viena no tām – domājam globāli. Vērtības definējām pirms 2 gadiem laikā, kad Lauris Liberts devās uz ASV, lai būtu tuvāk lielajam tirgum un strādātu ar jaunajām idejām. Kopš tā laika mūsu stratēģija ir – ja radām produktus, tad ar globālu vērienu.
Bet ir arī izņēmumi – piemēram, Foto Druka. Tas pagaidām ir lokāls projekts, kas konkurē ar citiem drukas servisiem Latvijā.
Lai arī globāli mērķēti, projekti tiek attīstīti Latvijā?
Šobrīd ir ļoti labi, ka mūsu izstrādes komanda ir Latvijā, jo te izmaksas ir zemākas – izstrādāt projektu, dizains, programmēšana, projekta vadība. Amerikā pērkam pakalpojumus, kur mums nav šīs prasmes – grāmatvedību, sabiedrisko attiecību profesionāļus, kam ir pieeja visiem vietējiem medijiem, arī pārdošanu. Mums gan šobrīd nav projektu, kas saistīti ar tiešo pārdošanu, tāpēc neesam pieņēmuši darbiniekus Kalifornijā, bet iespējams, ka nākotnē tāda vajadzība būs. Pārdot pa telefonu no Latvijas Amerikā – tas īsti nav reāli. Jāstrādā naktī.
Vai atšķiras darbs ar Latvijas auditoriju no darba pie globāliem projektiem?
Jā, protams. Mūsu pieredze projektos Behappy un Starup Vitamins ļoti atšķiras no Pērkam Kopā un Foto Drukas, kur e-komercijas modelis ir adaptēts Latvijai. Latvijā izmanto, piemēram, tādu lietu kā BankLink, lai cilvēki varētu samaksāt ar Swedbank kontu. Šāds modelis ir neeksistējošs Amerikā. Viņiem nav saprotams, kas tas ir tāds ir, arī sms maksājumus Amerikā nepazīst. Latvijā, savukārt, cilvēki neizmanto PayPal – mūsu starptautiskajiem pirkumiem PayPal tiek izmantots 30% gadījumu, bet Latvijā tas ir ļoti nenozīmīgs procents. Mēs pārdodam arī reālus produktus. Behappy un Startup Vitamins ir modelēti pēc līdzīgiem principiem, kā Amazon vai E-bay. Piemēram, kredītkarte ir jāievada pārdevēja lapā, kas ir ļoti svarīgi, lai klienti mūs neuztvertu tikai kā kaut kādu lapu no Latvijas. Lielākā daļa klientu nemaz nezina, ka esam no Latvijas, lai arī visur liekam informāciju, ka esam Draugiem.lvgrupas uzņēmums.
Ļoti atšķiras arī projektu dizaini, jo dažādi ir cilvēku paradumi un tas, ko viņi sagaida. Atšķiras ikdienas darbs – esam pieņēmuši darbā arī Kanādas latvieti, kurai angļu valoda ir dzimtā, un viņa var tekstus rakstīt tā, lai tie būtu piemēroti angliski runājošajiem; ziņojumus sociālajos tīklos rakstām, pieskaņojoties Amerikas laika zonai. Izmantojam ProDesk, lai publicētu ziņas pēc Latvijas laika naktī, bet viņiem – dienā.
Jūs neslēpjat, bet arī neakcentējat, ka esat no Latvijas?
Jā, tā var teikt. Bet vienlaikus mēs esam arī no Amerikas. Behappy un Startup Vitamins produktus mēs ražojam un sūtām no Losandželosas.
Kā Tu, kā startup projektu vadītājs, izjūti draugiem.lv „aizmuguri”?
Tā noteikti ir iespēja strādāt ar ļoti pieredzējušiem kolēģiem - ar dizaineri, par kuru es jau zinu, kā viņš strādā, ko var izdarīt un ka viņš varēs pacelt manas idejas, ar programmētājiem, kas jau ir izstrādājuši dažādas aplikācijas – gan desktopa, gan mobilās. Ir daudz vieglāk savākt komandu idejai kā tad, ja dari to viens pats. Nodaļā Ideabits, kas strādā ar šīm jaunajām idejām, cilvēki saņem algu. Ja es būtu kaut kur ārā un man kā startupam nebūtu ienākumu, man būtu jāizdomā, kā šos cilvēkus algot.
Latvijā noteikti kā priekšrocību varam izmantot to, ka visi zina, kas ir draugiem.lv un uzticas mums kā šī uzņēmuma produktam. Ārzemēs mēs sākam no pilnīgām nulles izejas pozīcijām, mums ir jāuzbūvē tā uzticība klientu acīs, tāpēc lapās liekam atsauksmes no klientiem, kompānijas, kas ir mūsu klienti, viņu logotipus un citu informāciju.
Piemēram, Vendon, kas ir viens no mūsu starptautiskajiem projektiem un ražo telemetrijas iekārtas, klienti lielākoties ir Francijā, Benelukss valstīs, viņiem ir ļoti svarīgi parādīt, ka ir daļa no Draugiem.lv grupas - ka tie nav 5 cilvēki garāžā. Viņu klientiem, kas parasti ir lielas kompānijas, tas vieš uzticību.
Kāpēc draugiem.lv velta laiku, naudu un citus resursus jauniem projektiem, tā vietā, lai gulētu uz lauriem?
Jo mēs vienmēr esam gribējuši uztaisīt projektus un produktus, kurus lieto globāli. Lai mēs nebūtu atkarīgi tikai no Latvijas tirgus, no šejienes krīzēm un pārmaiņām. Mēs gribam globālu kompāniju un pēdējos gados arvien izteiktāk strādājam šajā virzienā.
Kuru no šī brīža projektiem saistāt ar lielākajiem panākumiem vai potenciālu? Par daudziem projektiem mēs vēl nezinām, kur viņi aizies - mēs eksperimentējam un attīstāmies.
Ļoti interesants noteikti ir Vendon. Ja Mapon ir jau izveidojies un stabils uzņēmums, kura tirgus ir Latvija (viņiem gan ir potenciāls un ieceras attīstīties arī citu valstu tirgos), uzņēmumam Vendon Latvijas tirgus ļoti maziņš. Vendon ir uzņēmums, kas ir piesaistījis arī ārējās investīcijas no BaltCap, viņiem ir ļoti liels potenciāls strādāt ārējos tirgos.
Arī Istabai ir perspektīvs uzņēmums. Viņi ražo gudrās mājas tehnoloģijas, lai ietaupītu cilvēkiem naudiņu un radītu komfortu, menedžējot savas mājas temperatūru un citas iekārtas no telefona vai datora.
Ir projekti, kur pašiem sākumā licies, ka būs ļoti veiksmīgs, bet beigās jāliek plauktiņā „Neveiksmīgs”?
Viens projekts, kas neizdevās, bija SportSnaps. Ideja radās, kad Lauris piedalījās Losandželosas maratonā - viņam pēc maratona beigām atsūtīja e-pastu ar piedāvājumu nopirkt bildes, kur viņš ir redzams skrienot. Trīs bildes maksāja 90 dolāru! Taču Lauris skrienot redzēja, ka ļoti daudz cilvēku vienkārši fotografē ielu malās, tāpēc radās ideja uztaisīt servisu, kur cilvēki var ielādēt savas bildes no kāda sporta pasākuma un saņemt par to komisiju, bet visi pārējie – nopirkt. Sākām jau darbu, pieņēmām cilvēkus arī Losandželosā, mums bija pasākumi Lielbritānijā, Latvijā, Igaunijā, Amerikā, bet vienā brīdī sapratām, ka tas nebūs pietiekami izdevīgs bizness. Strādājām pie tā kādus 8 mēnešus, bija pirkumi, bet saliekot aprēķinus kopā, sapratām, ka tas nestrādā.
Kurš projekta posms Tev šķiet visaizraujošākais – idejas dzimšana vai jau tā realizēšana?
Man visvairāk patīk projekta palaišana. Ir ļoti interesanti un aizraujoši strādāt no idejas līdz realizēšanai, bet tad ir nedrošība – vai tiešām tas kādam ir vajadzīgs, vai kādam tas ir interesanti? Tu nekad to nezini, līdz neiedod produktu klientu rokās. Tāpēc man patīk projekta palaišana - kad saņem pirmās atsauksmes no auditorijas, no blogeriem, no klientiem, Twitter, Facebook, draugiem.lv. Tas man patīk – kad var redzēt, produkts ir vērtīgs vai nē.
Ja Draugiem.lv grupa turpina savu iesākto ceļu, kur Tu redzi viņus pēc gadiem pieciem?
Domāju, ka visi mūsu projekti šobrīd ir parādījuši labas tendences, tie turpinās augt. Redzu, ka mums būs vairāk darbinieku ārpus Latvijas, jau šobrīd ir partneri, firmas, pērkam dažādus pakalpojumus ārzemēs, piemēram, grāmatvedību un sabiedriskās attiecības. Lai to darītu Kalifornijā, tur ir jāatrodas.
Mums mārketingā pieaug vajadzība pēc cilvēkiem, kam svešvalodas ir dzimtās valodas - šogad strādāsim šajā virzienā, tāpēc piecos gados redzu, ka attīstīsies mūsu nodaļa Kalifornijā. Vendon ļoti attīstās Rietumeiropā, viņiem būs jāieliek stingrākas saknes tur, Mapon – Austrumeiropā, Ukrainā. Mūsu mērķis noteikti būs strādāt tā, lai lielāka daļa kā šobrīd no mūsu apgrozījuma un ienākumiem būtu eksports. Jā, esam ceļā, lai kļūtu par globālu kompāniju.
42 users like it
More