Ikdienišķi stāsti par draugiem.lv un mūsu draugiem
Risks un uzdrīkstēšanās. Mūsējie iekaro Ukrainu 13
Lai bizness attīstītos, tam nepieciešams raudzīties pāri Latvijas robežām uz lielākiem tirgiem ar plašākām iespējām. To mēs visi zinām, bet kā tas notiek reālajā dzīvē? Lielie uzņēmumi – slēdz līgumus, iepludina līdzekļus, rīko kampaņas... Tie, kas mazāki, cīnās paši. Draugiem grupas uzņēmuma Mapon vadītājs Ģirts Zariņš nu jau pusgadu ir regulārs viesis Ukrainā.
Uz Ukrainu
„Meklējot jaunus eksporta virzienus, nonācām pie domas, ka jāpamēģina Ukrainā. Nevaru izskaidrot, kāpēc, bet bija vienkārši sajūta, ka tas ir pareizais ceļš.
Es arī personiski pazīstu cilvēkus, kas tur pazaudējuši naudu
Lai gan atsauksmes un arī personiskā pieredze no tā centās atturēt, uzticējos savai iekšējai balsij un nenožēloju”, izvēli pamato Mapon vadītājs Ģirts Zariņš, piebilstot – „Izpratnes par lietām, kā tur notiek, bija maz, bija dzirdēts gana daudz briesmu stāstu par latviešiem, kas tur zaudējuši milzīgas naudas summas. Es arī personiski pazīstu cilvēkus, kas tur pazaudējuši naudu. Tomēr bija nojauta, ka vajag pamēģināt.” Ukrainas mērogs, protams, ir iespaidīgs - 50 miljoni iedzīvotāju, no tiem ap 8 miljoniem dzīvo galvaspilsētā Kijevā. Saprotams, ka tik liela tirgus apgūšana šķiet vilinoša, tomēr ir jārēķinās ar tā postpadomju specifiku. Ģirta teiktajam par bīstamo biznesu Ukrainā piekrīt arī vietējie žurnālisti, kas izveidojuši 10 riskantāko biznesu top. Pamata riski ir visu līmeņu korupcija, noziedzība, nesakārtotā likumdošana un iespēja kļūt par krāpnieku upuri. Lai šajā iespēju un risku zemē uzsāktu biznesu, nepieciešams atrast uzticamus sadarbības partnerus. Būtisku lomu šādā situācijā spēlē veiksmes faktors, kā arī precīzi definētas biznesa attiecības, kad šāds partneris atrasts.
Izlūkos ar jauno komandu
„Mums laikam paveicās, jo satikām baigi labos džekus – viņiem jau ir savs daudzprofilu bizness, kas pamatā saistīts ar auto aprīkojumu, kā arī vairāku nopietnu kompāniju oficiālu pārstāvniecību Ukrainā. Uzsākām sarunas, viņiem bija interese un mēs devāmies uz Ukrainu, lai uz vietas skatītos, kas un kā tur notiek. Iespaids palika ļoti labs, parakstījām distribūcijas līgumu un uzsākām darbību.”, tā īsumā par sadarbības uzsākšanu stāsta Ģirts. Iesākumā, lai veiktu izlūkošanu, Mapon piedalījās ikgadējā Kijevas auto izstādē. Antons ar komandu izveidoja kompānijas stendu mūsējiem, atlika vien aizbraukt un piedalīties. Lai gan nekādu dižo sasniegumu šajā izstādē Latvijā ražotajām iekārtām nebija, tā, pirmkārt, sniedza pārliecību par sadarbības partneru profesionalitāti, otrkārt, sniedza ieskatu par to, kas vispār notiek Ukrainā. Viena no atziņām – viņiem mēs esam Eiropa, turklāt tāda, kas prot runāt saprotamā valodā. Ukrainā visa komunikācija notiek krieviski, ukraiņu valoda praktiski nav nepieciešama. Vēl kāds interesants novērojums – Ukrainas tirgū darbojas virkne tādu kompāniju, par kurām mēs pat neesam dzirdējuši – auto izstādē bija plaši pārstāvētas Irānā, Ķīnā un Indijā ražotas automašīnas, kuras nevar izplatīt Eiropas Savienības teritorijā. Ģirts smejas: ”Rokturīši, knibucīši – viss tā kā rotaļu auto. Antons pamēģināja vienam tādam brīnumam pārslēgt radio kanālus, poga palika rokā.”
Prom no Kijevas
Pēc izstādes sākās reāls darbs. Antons izveidoja komandu un sāka nodarboties ar tiešo pārdošanu. Puiši strādā galvu nepacēluši, nedēļas laikā apzvanīti vairāki simti kompāniju, bet vienīgais rezultāts ir atbildes - nevajag, neinteresē... Ukrainā šāda telefonpārdošana ir ārkārtīgi populāra un visi, kurus tā skar, jau izstrādājuši imunitāti. Vienīgā iespēja kaut ko paspēt piedāvāt ir atsaucoties uz kādu it kā paziņu, Te Jums no Semjona Semjoniča zvana, bet arī šo viltību visi jau sapratuši. Darbs noris, rezultāta nav. Lai palīdzētu jaunajai komandai saprast savas kļūdas, uz Ukrainu devās mūsu pārdošanas eksperts Mikus, kura padomus ikdienā uzklausa visi draugiem grupas uzņēmumu pārdevēji.
Vienīgā iespēja kaut ko paspēt piedāvāt ir atsaucoties uz kādu it kā paziņu, Te Jums no Semjona Semjoniča zvana
Pirmais secinājums - ar telefona palīdzību izsisties cauri mūrim praktiski nav iespējams, otrs – viņi pieraduši strādāt kā konsultanti, bet pārdošanas iemaņu nav. Pēc apmācību kursa puiši Mikum teikuši – tagad mēs saprotam, ko tas vispār nozīmē?
Darbs sākās no jauna, bet nu jau ar pavisam citu stratēģiju - aizmirstam par Kijevu, dodamies uz reģioniem. Tā izrādījās daudz veiksmīgāka. Ģirts sajūsminās par komandas veikumu:” Apbrīnojama ir viņu organizācija un entuziasms. Nedēļā apzvana vairākus simtus uzņēmumu kāda pilsētā un nākamajā nedēļā brauc kādus 300-400 kilometrus uz attiecīgo pilsētu, lai satiktos klātienē. Brauc ar 2 mašīnām, galapunktā izklīst katrs uz savu galu, tiekas visu dienu ar klientiem, vakarā satiekas, apspriež kā gājis – kādas problēmas, kādi panākumi un nākamajā dienā mauc atkal. No katras pilsētas viņi atbrauc atpakaļ ar vairākiem potenciālajiem klientiem, ar kuriem sāk darbu, uzstāda testa iekārtas utt.” Jaunās stratēģijas rezultāti ir iepriecinoši – uz Ukrainu devusies pirmā partija ar Mapon iekārtām un jau drīzumā tās būs uzstādītas vairākiem simtiem auto. Protams, ka tas ir tikai pats sākums – konkurenti Ukrainā gada laikā uzstāda vairākus tūkstošu līdzīgu iekārtu, bet kāja durvīs ir ielikta, atliek tās vērt plašāk, lai iekarotu un nostiprinātu savas pozīcijas šajā valstī.
Darbs sākās no jauna, bet nu jau ar pavisam citu stratēģiju - aizmirstam par Kijevu, dodamies uz reģioniem. Tā izrādījās daudz veiksmīgāka. Ģirts sajūsminās par komandas veikumu:” Apbrīnojama ir viņu organizācija un entuziasms. Nedēļā apzvana vairākus simtus uzņēmumu kāda pilsētā un nākamajā nedēļā brauc kādus 300-400 kilometrus uz attiecīgo pilsētu, lai satiktos klātienē. Brauc ar 2 mašīnām, galapunktā izklīst katrs uz savu galu, tiekas visu dienu ar klientiem, vakarā satiekas, apspriež kā gājis – kādas problēmas, kādi panākumi un nākamajā dienā mauc atkal. No katras pilsētas viņi atbrauc atpakaļ ar vairākiem potenciālajiem klientiem, ar kuriem sāk darbu, uzstāda testa iekārtas utt.” Jaunās stratēģijas rezultāti ir iepriecinoši – uz Ukrainu devusies pirmā partija ar Mapon iekārtām un jau drīzumā tās būs uzstādītas vairākiem simtiem auto. Protams, ka tas ir tikai pats sākums – konkurenti Ukrainā gada laikā uzstāda vairākus tūkstošu līdzīgu iekārtu, bet kāja durvīs ir ielikta, atliek tās vērt plašāk, lai iekarotu un nostiprinātu savas pozīcijas šajā valstī.
Krogi, pirtis, jahtas...
Ģirts, kurš tagad itin bieži sastopams Kijevā, atzinīgi izsakās par izslavēto slāvu viesmīlību: „Rūpējās tur par mani kā par dārgu viesi – pusdienas labā krogā un izplānota vakara programma nodrošināta katru dienu. Tajā pat laikā nenotiek nekāda žūpošana – ja darbs, tad nopietni strādājam, kad atpūšamies – ar mēru. Aizbraucām uz Antona vasarnīcu – pirtiņa, galdi lūzt no ēdieniem, bet izdzērām vien pāris alus. Iespējams, mums vienkārši paveicies, bet tie džeki ir izteikti eiropeiski, viņi galīgi neatbilst stereotipam, ka tur viss bizness pie glāzītes notiek.”
Šādi radās eksperimentāla sadarbība ar kādu Ukrainas miljonāru, kurš nodibinājis dzīves baudītāju organizāciju One Life un kopā ar domubiedriem jahtās apceļo pasauli
Viens no Antona ienesīgākajiem biznesa virzieniem ir auto salonu tūnings jeb pārbūve. Pie viņa brauc klienti ar dārgām automašīnām un aizbrauc ar vēl dārgākām – kāds Hummer īpašnieks Ukrainas televīzijas auto raidījumā atzina, ka jaunā salona apdare viņam izmaksājusi vairāk kā pati automašīna. Saprotams, ka arī šim klientu lokam varētu būt interese par Mapon iekārtām. Šādi radās eksperimentāla sadarbība ar kādu Ukrainas miljonāru, kurš nodibinājis dzīves baudītāju organizāciju One Life un kopā ar domubiedriem jahtās apceļo pasauli.
Pirmā tikšanās ar dzīves baudīšanas sludinātāju Ģirtam notika vienā no lepnākajiem Kijevas naktsklubiem: ”Svētdienā Antons saka – braucam uz jahtu pasākumu klubā. Ok, braucam. Esot šikākais naktsklubs Kijevā. Piebraucam, uzkāpjam pa sarkanu paklāju, kas izritināts pa trepēm uz to klubu. Stāv priekšā jauns čalis. Iepazīstamies - Artemijs Surins. Izrādās, ka tajā vakarā notiek filmas par viņa jahtu regati prezentācija. Pasākums tāds visnotaļ glamūrīgs, bet gaumīgs un ar ļoti patīkamu un atvērtu sabiedrību. Sarunājām, ka nākamajā regatē uz kādas no jahtām būs arī Mapon iekārta, lai saprastu kā tā darbojas atklātā jūrā – vai signāls pietiekami spēcīgs?” Jāatzīst, ka pirmais eksperiments izdevās visnotaļ veiksmīgs un visas regates laikā tiešsaistē bija iespējams vērot, kur atrodas jahta, kā arī aplūkot jau nobraukto maršrutu. Ņemot vērā, ka jahtu regates dalībnieki ir turīgi uzņēmēji no dažādām pasaules valstīm, Mapon vadītājs cer, ka veiksmīgais eksperiments pavērs vēl kādas durvis.
Pirmā tikšanās ar dzīves baudīšanas sludinātāju Ģirtam notika vienā no lepnākajiem Kijevas naktsklubiem: ”Svētdienā Antons saka – braucam uz jahtu pasākumu klubā. Ok, braucam. Esot šikākais naktsklubs Kijevā. Piebraucam, uzkāpjam pa sarkanu paklāju, kas izritināts pa trepēm uz to klubu. Stāv priekšā jauns čalis. Iepazīstamies - Artemijs Surins. Izrādās, ka tajā vakarā notiek filmas par viņa jahtu regati prezentācija. Pasākums tāds visnotaļ glamūrīgs, bet gaumīgs un ar ļoti patīkamu un atvērtu sabiedrību. Sarunājām, ka nākamajā regatē uz kādas no jahtām būs arī Mapon iekārta, lai saprastu kā tā darbojas atklātā jūrā – vai signāls pietiekami spēcīgs?” Jāatzīst, ka pirmais eksperiments izdevās visnotaļ veiksmīgs un visas regates laikā tiešsaistē bija iespējams vērot, kur atrodas jahta, kā arī aplūkot jau nobraukto maršrutu. Ņemot vērā, ka jahtu regates dalībnieki ir turīgi uzņēmēji no dažādām pasaules valstīm, Mapon vadītājs cer, ka veiksmīgais eksperiments pavērs vēl kādas durvis.
Atrast savējos
Jautāts – ko viņš ieteiktu uzņēmējiem, kas arī vēlas iespraukties Ukrainas tirgū, Ģirts atzīst, ka bez vietējo atbalsta to izdarīt būtu grūti. Biznesa tikumi tur ir visnotaļ specifiski. Interesanti, ka paši ukraiņi ir ļoti aktīvi uzņēmēji. Par sevi viņi saka – bizness baro tautu. Ukrainā ir ļoti augsts uzņēmumu skaita īpatsvars uz iedzīvotāju skaitu, turklāt likumdošana veicina daudz mazo uzņēmumu rašanos. Liels uzņēmums ir neizdevīgāks kā daudzi mazi, tāpēc katrai sīkākajai blakus nozarei tiek dibināts savs uzņēmums. Standarta situācija, slēdzot lielus līgumus, ir tā saucamie „otkati” jeb atbildīgā darbinieka finansiāla motivēšana. Lielajam biznesam jārēķinās gan ar bandītu, gan milicijas, gan arī valsts struktūru vēlmi no tā iedzīvoties. Arī tas ir viens no mazo uzņēmumu lielā skaita iemesliem.
Ukrainā nevienu neizbrīna gadījums, ka kādu lielu veikalu ķēdi ierēdņi vienkārši slēdza, savukārt vietējai aviosabiedrībai noņēma zemi termināla būvniecībai, jo tā labpatika kādam augstu stāvošam ierēdnim. Šādos apstākļos bez savējiem neiztikt. Svarīgi arī, slēdzot līgumu ar sadarbības partneriem, novērtēt visus potenciālos riskus, vienoties par priekšapmaksu un stingri sekot, lai visi nosacījumi tiek pildīti. „Mēs esam neliels uzņēmums, tāpēc nepiesaistām valsts vai kriminālo struktūru uzmanību, turklāt mūsu sadarbības partneri ir gana pieredzējuši un apzinās visus riskus. Mēs esam apmierināti, ka izvēlējāmies šo virzienu. Protams, ka iespējams ir viss, tomēr pagaidām (tuk-tuk-tuk) viss iet labi”, rezumē Ģirts Zariņš.
Ukrainā nevienu neizbrīna gadījums, ka kādu lielu veikalu ķēdi ierēdņi vienkārši slēdza, savukārt vietējai aviosabiedrībai noņēma zemi termināla būvniecībai, jo tā labpatika kādam augstu stāvošam ierēdnim. Šādos apstākļos bez savējiem neiztikt. Svarīgi arī, slēdzot līgumu ar sadarbības partneriem, novērtēt visus potenciālos riskus, vienoties par priekšapmaksu un stingri sekot, lai visi nosacījumi tiek pildīti. „Mēs esam neliels uzņēmums, tāpēc nepiesaistām valsts vai kriminālo struktūru uzmanību, turklāt mūsu sadarbības partneri ir gana pieredzējuši un apzinās visus riskus. Mēs esam apmierināti, ka izvēlējāmies šo virzienu. Protams, ka iespējams ir viss, tomēr pagaidām (tuk-tuk-tuk) viss iet labi”, rezumē Ģirts Zariņš.
Antons Korostelovs, Avers centra vadītājs
Pieņemot svarīgus lēmumus, svarīgākais faktors – kādas izveidojas cilvēciskās attiecības. Ģirts radījis atmosfēru, kas viegli ļāva mums pieņemt lēmumu par sadarbību ar Mapon. Eksperti uzskatīja, ka ienākšanu Ukrainas tirgū Mapon nokavējuši par vismaz 6-7 gadiem, bet jau pirmā mēneša laikā mēs vienojāmies ar 500 potenciālajiem klientiem – gada laikā esam plānojuši slēgt līgumus ar 2000 abonentiem un esam pārliecināti, ka mums izdosies. Svarīgākais, ko es personiski esmu ieguvis no sadarbības ar Mapon, ir attiecības ar brīnišķīgiem cilvēkiem. Kompānija Mapon mums ir kļuvusi par biznesa etalonu. Esmu priecīgs par šo iespēju strādāt kopā ar viņiem.
TOP 10 – riskantākie biznesi Ukrainā
Nelielu ieskatu Ukrainas biznesa specifikā varētu sniegt vietējo žurnālistu izveidotais riskantāko biznesu TOPs. Maz ticams, ka kāds no mums varētu nodarboties ar politiku vai ieroču tirdzniecību, tomēr ilustrācijai šo „nišu” pārstāvniecība risku topā ir daiļrunīga.
10. Ielu tirdzniecība – pamata risks – rekets. Maksāt nākas gan bandītiem, gan miličiem.
9. Inovācijas. Šeit žurnālisti pamatā saskata tradicionālos inovāciju riskus – ieguldot nekad nevari zināt vai atpelnīsi, nekādas īpašas Ukrainas specifikas.
8. Lauksaimniecība. Ukraina ir kā radīta lauksaimniecībai – auglīga zeme, plaši lauki, labs klimats, tomēr vēl bez tradicionālajiem ar dabas māti saistītajiem riskiem, Ukrainas zemniekiem problēmas sagādā degvielas un smērvielu iegādes problēmas. Tiesa gan, nav paskaidrots, kādas tieši, bet iespējams, tas saistīts ar regulārajiem kašķiem ar galveno piegādātāju - Krieviju, riskus palielina arī nedraudzīgā banku politika. Zemnieku problēma ir arī iepirkuma cenas, kas nepārtraukti krītas.
7. Aviācija – Aviācijas bizness ir atkarīgs no daudziem aspektiem, tostarp iedzīvotāju lidot (pirkt) spējas un attiecībām ar valsti. Ukrainas klasika – privāta kompānija gatavojas ieguldīt milzu līdzekļus jauna pasažieru termināla celtniecībā, bet kaut ko nesadala ar valsts struktūrām un viņiem gluži vienkārši atņem zemi, uz kuras to bija paredzēts būvēt. Rezultātā stagnācija, lidojumu skaita samazināšanās un septītā vieta riskantāko biznesu topā.
6. Banku bizness. Ik gadu Ukrainā bankrotē 10-15 dažādu izmēru un profilu bankas, savukārt jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū apgrūtina valsts bankas politika un lielāko spēlētāju nepubliskās vienošanās. Arī ekonomiskā situācija valstī nav diez ko rožaina, bet banku bizness no tā atkarīgs vistiešākajā veidā.
5. Mediju bizness – galvenais apdraudējums ir pavisam banāls – Ukrainā uzbrukumi žurnālistiem ir standarta situācija – 90% šādu noziegumu guļ mapītēs ar uzrakstu – neatklāts. Ja vēl pieskaita faktu, ka Ukraina nebūt nav demokrātijas citadele un vārda brīvība iespējama tikai darbojoties varas interesēs, saprotams, ka mediji kā bizness ir staigāšana pa plānu ledu.
4. Nekustamais īpašums – nekustamo īpašumu tirgū uzkāpt uz mīnas iespējams visdažādākajos veidos – šmaucās visi – sākot ar celtniekiem, beidzot ar mākleriem. Karstākais gadījums – Kijevas kompānijas Elite centrs „darījums”, kad ar garu degunu palika 1400 kompāniju un privātpersonu, kas investēja šīs organizācijas „projektos”. Pavisam „normāla” situācija ir uzzināt, ka tikko noīrētais dzīvoklis nemaz nepieder tam, kas ar visu naudiņu jau gabalā.
3.. Forex birža – acīmredzot, specifisks Ukrainas veidojums, kurā notiek visu veidu tirdzniecība. Par smuku naudiņu iespējams apgūt nepieciešamās zināšanas un licenci, savukārt pati darbošanās šajā biržā esot riskanta un retajam izdodas nopelnīt. Žurnālisti šo veidojumu dēvē par klasisku „lohotronu”.
2. Ieroču tirdzniecība – liela nauda, milzīgi zemūdens akmeņi un straumes, daudz cietušo un neizdzīvojošo. Labāk nevajag.
1. Politika – šķiet, ka politikas pielīdzināšana biznesam un izvirzīšana riskantāko biznesu pirmajā vietā ļoti daudz ko pasaka par valsti. Vara pieder prezidentam, politiku veido oligarhi. Visi kopā sēž uz dinamīta mucas, kuru uzspridzināt var jebkurš, ieskaitot visnevēlamāko no politisko spēlīšu dalībniekiem – tautu, kas to reiz jau pierādīja, izejot ielās oranžās revolūcijas laikā.
10. Ielu tirdzniecība – pamata risks – rekets. Maksāt nākas gan bandītiem, gan miličiem.
9. Inovācijas. Šeit žurnālisti pamatā saskata tradicionālos inovāciju riskus – ieguldot nekad nevari zināt vai atpelnīsi, nekādas īpašas Ukrainas specifikas.
8. Lauksaimniecība. Ukraina ir kā radīta lauksaimniecībai – auglīga zeme, plaši lauki, labs klimats, tomēr vēl bez tradicionālajiem ar dabas māti saistītajiem riskiem, Ukrainas zemniekiem problēmas sagādā degvielas un smērvielu iegādes problēmas. Tiesa gan, nav paskaidrots, kādas tieši, bet iespējams, tas saistīts ar regulārajiem kašķiem ar galveno piegādātāju - Krieviju, riskus palielina arī nedraudzīgā banku politika. Zemnieku problēma ir arī iepirkuma cenas, kas nepārtraukti krītas.
7. Aviācija – Aviācijas bizness ir atkarīgs no daudziem aspektiem, tostarp iedzīvotāju lidot (pirkt) spējas un attiecībām ar valsti. Ukrainas klasika – privāta kompānija gatavojas ieguldīt milzu līdzekļus jauna pasažieru termināla celtniecībā, bet kaut ko nesadala ar valsts struktūrām un viņiem gluži vienkārši atņem zemi, uz kuras to bija paredzēts būvēt. Rezultātā stagnācija, lidojumu skaita samazināšanās un septītā vieta riskantāko biznesu topā.
6. Banku bizness. Ik gadu Ukrainā bankrotē 10-15 dažādu izmēru un profilu bankas, savukārt jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū apgrūtina valsts bankas politika un lielāko spēlētāju nepubliskās vienošanās. Arī ekonomiskā situācija valstī nav diez ko rožaina, bet banku bizness no tā atkarīgs vistiešākajā veidā.
5. Mediju bizness – galvenais apdraudējums ir pavisam banāls – Ukrainā uzbrukumi žurnālistiem ir standarta situācija – 90% šādu noziegumu guļ mapītēs ar uzrakstu – neatklāts. Ja vēl pieskaita faktu, ka Ukraina nebūt nav demokrātijas citadele un vārda brīvība iespējama tikai darbojoties varas interesēs, saprotams, ka mediji kā bizness ir staigāšana pa plānu ledu.
4. Nekustamais īpašums – nekustamo īpašumu tirgū uzkāpt uz mīnas iespējams visdažādākajos veidos – šmaucās visi – sākot ar celtniekiem, beidzot ar mākleriem. Karstākais gadījums – Kijevas kompānijas Elite centrs „darījums”, kad ar garu degunu palika 1400 kompāniju un privātpersonu, kas investēja šīs organizācijas „projektos”. Pavisam „normāla” situācija ir uzzināt, ka tikko noīrētais dzīvoklis nemaz nepieder tam, kas ar visu naudiņu jau gabalā.
3.. Forex birža – acīmredzot, specifisks Ukrainas veidojums, kurā notiek visu veidu tirdzniecība. Par smuku naudiņu iespējams apgūt nepieciešamās zināšanas un licenci, savukārt pati darbošanās šajā biržā esot riskanta un retajam izdodas nopelnīt. Žurnālisti šo veidojumu dēvē par klasisku „lohotronu”.
2. Ieroču tirdzniecība – liela nauda, milzīgi zemūdens akmeņi un straumes, daudz cietušo un neizdzīvojošo. Labāk nevajag.
1. Politika – šķiet, ka politikas pielīdzināšana biznesam un izvirzīšana riskantāko biznesu pirmajā vietā ļoti daudz ko pasaka par valsti. Vara pieder prezidentam, politiku veido oligarhi. Visi kopā sēž uz dinamīta mucas, kuru uzspridzināt var jebkurš, ieskaitot visnevēlamāko no politisko spēlīšu dalībniekiem – tautu, kas to reiz jau pierādīja, izejot ielās oranžās revolūcijas laikā.
31 users like it
More