Privātās iniciatīvas konkurē ar Eiropas Savienības fondu un valsts atbalstītiem biznesa inkubatoriem. Pasaulē par privātajiem biznesa inkubatoriem īpaši nebrīnās, bet Latvijā šādas iniciatīvas nav pārāk izplatītas. Šobrīd Latvijā tādi ir divi – Idea Bits, kas izveidots draugiem.lv paspārnē, un MÁDARA inkubators, ko izveidojusi SIA Madara Cosmetics.

MÁDARA inkubators ir radīts šogad. Tā ir ekoloģiskās kosmētikas ražotāja SIA Madara Cosmetics iniciatīva, kas vērsta uz potenciālo biznesa ideju atbalstu, tostarp paredzot finansiālo nodrošinājumu apmērā līdz trim tūkstošiem latu, piedāvājot aprīkotas biroja telpas, ārējās konsultācijas, kā arī uzņēmuma pārstāvju pieredzi zīmola attīstībā un produktu eksportā. «Idejas autori īslaicīgi saņem intensīvas uzņēmuma speciālistu un piesaistīto ekspertu konsultācijas un palīdzību, kā arī nelielu finansiālo atbalstu, lai ideju pārvērstu konkrētā produktā vai pakalpojumā un sāktu uzņēmējdarbību,» saka Uldis Iltners, SIA Madara Cosmetics direktors. Apmaiņā pret visu nosaukto inkubators pretendē uz 20% uzņēmuma kapitāldaļu. «Mūsu metodika nav jauna, tā ir pasaulē aprobēta metode, un rezultāti ir diezgan labi,» spriež U. Iltners.

Viņš stāsta, ka jau iepriekš cilvēki ir nākuši un lūguši padomu, tāpēc šī gada pavasarī radās doma pacelt šo atbalstu citā līmenī, izveidojot īpašu programmu labām idejām ar potenciālu pārvērsties interesantos zīmolos. MÁDARA inkubatorā nav ierobežotas nozares, kuru pārstāvošas idejas var pretendēt uz atbalstu, taču tām būtu vēlams būt tādām, par ko uzņēmuma komandai ir izpratne un spēja kvalificēti palīdzēt. «Iespējams, IT un elektronikas biznesa idejām nevarēsim palīdzēt,» viņš norāda. 

Sākotnēji bija paredzēts, ka idejas jāiesniedz līdz š. g. 30. novembrim, bet iesniegšanas termiņš pagarināts līdz šī gada beigām. Līdz šim saņemti pieci pieteikumi, kas kvalificējas šai programmai. U.Iltners pieļauj, ka cilvēkiem vajag vairāk laika, lai iesniegtu detalizētu idejas atrakstu un nokomplektētu komandu. Pirmajā kārtā paredzēts atbalstīt līdz piecām idejām. «Atlase būs rūpīga, jo gribam atbalstīt tās idejas, no kurām var izveidoties reāls bizness. Tāpat jābūt potenciālam ārzemēs,» viņš saka. 

Pirmo projektu programmā paredzēts uzņemt vēl līdz šī gada beigām. Vienlaikus uzņēmums savās telpās var uzņemt vienu līdz divas komandas. Taču, ja tādu būs vairāk, ir vienošanās ar NP Properties biznesa parku, kura teritorijā atrodas SIA Madara Cosmetics, par papildu telpām. U. Iltners ir pārliecināts, ka jauno projektu attīstītājiem jāatrodas iespējami tuvu inkubatora komandai, lai maksimāli izmantotu visus piedāvātos resursus. Šis pagaidām ir pirmais «uzsaukums», taču viņš vēlētos, lai šis būtu ilgtermiņa projekts un uzņēmums savu iespēju robežās turpinātu atbalstīt dažādu ideju attīstību. 

Līdzīga iniciatīva ir arī draugiem.lv, kā paspārnē kopš 2007. gada darbojas inovāciju un biznesa inkubators Idea Bits. «Tā ir vieta, kur tiek ieguldīti gan līdzekļi, gan cilvēkresursi, lai idejas, kas te rodas, tiktu izmēģinātas un vēlāk arī radītas,» saka Jānis Palkavnieks, draugiem.lv runasvīrs. Inkubators kā atsevišķa struktūrvienība radās brīdī, kad uzņēmumā saprata, ka ir ļoti daudz dažādu iekšējo start-up un tiem ir nepieciešama vienota vide, kur attīstīties. Šobrīd Idea Bits «inkubējas» septiņas dažādas biznesa idejas – mājas siltuma taupības rīks Istabai, televīzijas platforma DraugiemTV, sociālo mediju monitoringa un komunikāciju komanda ProDesk, interneta lietotāju biznesa analīzes platforma Relead, ikdienu iedvesmojoši citāti Be Happy, foto drukas serviss Foto druka un motivējoši plakātu izgatavotāji StartupVitamins. Kopumā līdz šim realizētas 15 biznesa idejas un visveiksmīgākās ir tirdzniecības automātu uzraudzības un norēķināšanās risinājums Vendon, draudzības rokassprādzes Friendly Bracelets, kolektīvās iepirkšanās portāls Pērkam kopā un darba efektivitātes mērīšanas rīks Desktime. Ir bijušas tādas biznesa idejas, kas nav izdevušās, piemēram, SportSnaps, kur fotogrāfi varēja pārdot sporta pasākumos knipsētās bildes. Taču sportisti nebija ar mieru maksāt par savām bildēm. Ārzemēs viena digitāla fotogrāfija bieži vien maksāja 60 mārciņas, bet Latvijā cilvēki nebija gatavi maksāt pat latu. Arī no Wisdom Prints, kas tirgo apdrukātas lietas, nav izdevies tik labs bizness, kā bija iecerēts. Taču tajā pašā laikā no tā ir izaugusi ideja par StartupVitamins un Be Happy.

Lielākā daļa Idea Bits atbalstīto biznesa ideju ir nākušas no uzņēmuma darbiniekiem, piemēram, ProDesk radīja Jānis Lindermanis, kurš iepriekš strādāja par draugiem.lv reklāmas projektu vadītāju. Viņam bija ideja, ka nepieciešams sociālo mediju ārpakalpojumu rīks, un uzrunāja draugiem.lv īpašniekus. Tagad J. Lindermanis ir kapitāldaļu turētājs un vadītājs uzņēmumam ar vairākiem darbiniekiem. Savas idejas tur gan var realizēt arī tie, kas nekad nav strādājuši draugiem.lv. Katru nedēļu uzņēmums saņem 4–5 piedāvājumus, izvērtē tos un ar labāko ideju autoriem tiekas. 

Viens no piemēriem, kad ideju šajā inkubatorā realizē kāds no ārpuses, ir Relead. Protams, cilvēkiem no uzņēmuma iekšienes esot vieglāk, jo viņi apmēram saprot, kā kas notiek. Nereti gadoties, ka cilvēki it kā vēlas pastāstīt par savu ideju, bet tajā pašā laikā baidās, ka to nošpikos un uzdos par savējo. «Plika ideja nemaksā neko, ideju par labu biznesu var realizēt tikai pats idejas autors. Ja cilvēks nāk pie mums ar ideju, ir jābūt vēlmei un spējām pašam to arī realizēt. Idejas autors to izdarīs vislabāk,» uzskata J. Palkavnieks. 

Starp šādām privātām iniciatīvām un ES fondu, valsts atbalstītajiem biznesa un inovāciju inkubatoriem ir atšķirības. «Inkubators cilvēkam parasti iedod telpas un infrastruktūru, lai būtu vieglāk kaut ko sākt darīt. Lielākā atšķirība, manuprāt, ir tā, ka mums ir milzīgs cilvēkresurss – gan mentori, gan reālā darba darītāji. Piemēram, ProDesk sākumā programmēja kāds no draugiem.lv vai Idea Bits. Kad sapratām, ka šī ideja izdosies un ir vajadzīgs programmētājs uz pilnu slodzi, pieņēmām to darbā. Tas ir vērtīgi, jo jau sākumstadijā varam piesaistīt profesionāļus, nevis iesācējus. Tas būtiski ietaupa laiku. Tāpat visa materiāli tehniskā bāze. Mēs jau gadiem bijām lodējuši Vendon un Mapon iekārtas un lodēt Istabai mūsu inženieriem neprasīja pārāk daudz laika,» saka J. Palkavnieks. U.Iltners uzskata, ka Latvijā vēl ir ne viens vien uzņēmums, kas varētu realizēt līdzīgus inkubācijas projektus. «Privātie inkubatori ir efektīvāki nekā valsts atbalstītie, jo esam vērsti uz rezultātu, ir īss un intensīvs inkubācijas periods, kura laikā jānonāk līdz rezultātam. Lai saprastu, vai ideja ir dzīvotspējīga, bieži vien ar trim mēnešiem ir pietiekami, lai tiktu skaidrībā,» norāda SIA Madara Cosmetics direktors. Savukārt Idea Bits biznesa idejām dod laiku no sešiem līdz deviņiem mēnešiem, kas interneta projektiem ir pietiekami ilgs laiks, lai saprastu, vai konkrētā ideja pārvērtīsies biznesā. Draugiem.lv pirms astoņiem gadiem pierādīja – līdz pirmajam lēcienam nebija jāgaida pat seši mēneši. Taču tām idejām, kur ir iesaistīta ražošana, kā, piemēram, Istabai, Mapon, Vendon, ir nepieciešams ilgāks process. Runājot par noteikumiem, J. Palkavnieks skaidro, ka idejas autors un DraugiemGroup vienojas par ieguldījumiem, piemēram, inkubators iegulda cilvēkresursu stundas, mentoringu, infrastruktūru, bet idejas autors – savu ideju un darbu, vadot projektu. Kapitāldaļu daudzums, kas pieder DraugiemGroup, ir dažāds, tie var būt 5%, 25% vai 50% – viss atkarīgs no situācijas.

Mikus Losāns, Latvijas Universitātes Biznesa inkubatora vadītājs:

«Šādas iniciatīvas ir apsveicamas, jo jauniem uzņēmējiem ir vēl viena iespēja iegūt atbalstu biznesa sākumā. Taču ir jautājums par to, kādā virzienā notiek šis atbalsts un izmantojot kādu instrumentu. Ja uzņēmuma vadība ir izvēlējusies izveidot kaut ko paši saviem spēkiem tikai veidošanas pēc un to piedāvājums būtiski neatšķiras no cita – šajā gadījumā inkubatora –, tad tas ir nelietderīgi. Tādā gadījumā būtu efektīvāk ieguldīt kompetences, finanses, telpas u.c. resursus jau esošā inkubatorā un vienoties par tā pārdefinēšanu uzņēmuma vārdā, lai nestu uzņēmuma sociālo vēstījumu. Savukārt, ja uzņēmums izveido kaut ko nebijušu, unikālu, ievērojami kvalitatīvāku vai mērķē uz specifisku auditoriju, tad ir vērts to virzīt. Tas, ka uzņēmumi uzņemas šādas iniciatīvas, liecina par kompānijas briedumu un sociālo atbildību. Manuprāt, jebkuras spēcīgas kompānijas goda lieta ir būt sociāli atbildīgam, atbalstot sabiedrībā būtiskus jautājumus. Un uzņēmējdarbības atbalsts noteikti ir viens no labākajiem virzieniem. Pluss ir jauno uzņēmēju iespēja gūt labumu no šādas «sociālas reklāmas» un kompānijas zīmols uzņem jaunus apgriezienus. Ja tas tiek darīts pašrocīgi un atsevišķi, var rasties līdzīgu pakalpojumu sadrumstalotība.»

Agris Ķipurs, JIC biznesa inkubatora izpilddirektors:

«Pirms runāt par biznesa inkubatoriem, jāvienojas par definīciju jeb pazīmēm, kas raksturo biznesa inkubatoru vai akseleratoru (trīs līdz sešu mēnešus ilgs process, kura laikā IKT nozares uzņēmumi saņem intensīvu konsultatīvo atbalstu un perioda beigās cer būt sasnieguši pietiekamu progresu, lai piesaistītu riska kapitāla investīciju). Vienkāršoti runājot, biznesa inkubatoram vai akseleratoram ir četras pazīmes – tas ir atvērts trešajām pusēm, kuras iztur atlases procedūru, ir pieejamas investīcijas vai cita veida finansējums, tiek nodrošināts konsultatīvs atbalsts un nodrošina ar fizisku darbavietu. Priekšnosacījums privāta biznesa inkubatora vai akseleratora izveidei ir pietiekami attīstīta tehnoloģiju iesācējbiznesa vide, ar vidi saprotot darījumu plūsmu un agrīnas stadijas riska kapitāla investīciju pieejamību. Šobrīd Latvijā mums nav ne pietiekamas potenciālo darījumu plūsmas, ne pietiekami attīstītas agrīnas stadijas riska kapitāla investīciju vides, tādēļ uzskatu, ka pilnīgi privāta, komerciāli veiksmīga inkubatora vai akseleratora izveide nav iespējama.»

Elīna Leimane-Dukse, Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora vadītāja:

«Privātās iniciatīvas liecina par to, ka cilvēkiem ir parādījušies brīvi līdzekļi un veidojas kultūra, ka ir gatavi ieguldīt. Labi ir tas, ka ideju autori iegūs ne tikai naudu, bet arī zināšanas. Jaunie ir ieguvēji. Latvijā šī ir jauna tendence, bet pasaulē tas nav nekas jauns. Kompāniju motivācija ieguldīt jaunās idejās ir jaunizveidoto uzņēmumu kapitāldaļas. Tā ir laba motivācija un tāpēc arī neizpaliek rezultāti – ja ieguldi sev, rūpīgi izvērtē un seko līdzi, lai tas kļūtu par pelnošu biznesu. Šī ir laba tendence – ne tikai bankas un valsts palīdz jaunajiem uzņēmumiem, bet arī privātas kompānijas. Tam ir vairāk plusu, nekā mīnusu. Vai privātie inkubatori ir konkurenti valsts attīstītajiem inkubatoriem? Gan jā, gan nē. Privātu iniciatīvu rašanās liek arī mums paskatīties uz sevi no malas un saprast, ka mēs šajā tirgū neesam vieni. Ja būtu iespēja kombinēt ar valsts programmām, būtu vēl lielāks labums. Es gan šādas privātas iniciatīvas nesauktu par inkubatoriem.»

Teksts: Anda Asere