Rudenī latvietis pārvācas uz mežu. Groziņš rokās, nazis kabatā un aiziet – baraviku medības var sākties. Tomēr sēņošana nebūt nav vienīgais hobijs, kas saistīts ar dažādu kārumu vākšanu. Mēs esam vācēju tauta.

Kas tas ir – vienā galā tārps, otrā diedelnieks? Ha-ha, tas ir makšķernieks. Kurš gan nezina veco joku? Lai gan, būsim godīgi, tas nav smieklīgs, tāpēc jokus pie malas. Mūsu mērķis ir noskaidrot, kas mēs esam – sēņotāji, makšķernieki, dārzkopji vai kas cits? Kurš no „vākšanas” hobijiem ir vispopulārākais, bet kurš visiem citiem šķiet mazāk pievilcīgs.

Latvija oficiāli ir viena no viszaļākajām zemēm pasaulē. Mūsu meži ir vareni un biezi kā lapsas kažoks ziemā, mūsu ezeri – zili un tīri kā jaundzimušā asara, upes straujas, pļavas košas – mēs dzīvojam pasakainā zemē un mēs protam izmantot tās dāsnumu. Mēs, protams, nerunājam par tiem, kuri zaļajā mežā iebrauc un izgāž atkritumus vai iepludina šmuci upītē. Tie neesam mēs, mēs esam dabas draugi un daba par to mums saka paldies burvīgu baraviku vai zaļās līdaciņas formā. Gana lirikas, esam pārāk aizrāvušies – galu galā daba taču iedvesmo, ķeramies klāt pie svarīgākā. Kā jau nojaušat,  viss šis garais ievads bija tikai tāpēc, lai paildzinātu intrigu – kurš no vākšanas hobijiem ir vispopulārākais!

Un Nr. 1 ir.... sēņošana! Nekādu pārsteigumu, vai ne?

Otrajā vietā, tikai mazliet atpaliekot, ierindojas makšķerēšana. Jūs teiksiet, ka makšķerē galvenokārt tikai vīrieši, bet sēņo visi, un jums būs taisnība, jo vīriešiem makšķerēšana ir stabili pirmajā vietā, bet sieviešu vidū šis hobijs nav diez ko populārs.

Interesanti, ka cilvēku, kam nav sava „vākšanas hobija”, ir vien 23,7%.

Zīmīgi, ka mēs pamatā esam toleranti viens pret otra vājībām jeb hobijiem. Uz jautājumu – kurš no nosauktajiem ir visnejēdzīgākais, vairāk nekā puse atbildēja – visi jēdzīgi. Tomēr netrūkst arī to, kas uz citiem „hobijotājiem” raugās ar neizpratni. Visvairāk negāciju izraisa medības – par nejēdzīgām tās uzskata gandrīz piektdaļa aptaujāto. Īpaši zvēru šaušana neiet pie sirds sievietēm. Sēņošana šajā aptaujā ierindojas pēdējā vietā – par nejēdzīgu to uzskata vien 2,9% aptaujāto. 

Vākšanai nebūtu nekādas jēgas, ja tai nebūtu mērķis – gardie dabas produkti uz mūsu galdiem. Marinētas beciņas, smaržīgie ievārījumi, tomāti želejā, gurķīši... Mēli var norīt. Kas no tā visa mums garšo vislabāk? Interesanti, ka pirmajā vietā ierindojas nevis sēnes, bet gan dažādi augļu un ogu ievārījumi. Ziemas vakarā uz maizes šķēles vai ar plānajām pankūkām liela karote aveņu vai kāda cita ievārījuma, krūze silta piena vai smaržīgas tējas... Atkal aizsapņojāmies, bet piekrītiet, ka šāda mirkļa dēļ bija vērts mežus brist.

Vāciet, lieciet burciņās un izbaudiet rudens bagātību – nav nemaz tik daudz vietu uz pasaules, kur iespējams vienkārši doties uz mežu vai ezeru, lai mājās atgrieztos ar pilnu grozu visizcilāko delikatešu.

Lai veicas!