Divu jaunu vidzemnieku dzīvoklī žalūzijas aizveras reizē ar saulrietu, istabā aug palmas, bet vakaros tiek gatavota asā taizemiešu zupa. Ja kādreiz māju, kas pati par sevi parūpējas, varēja redzēt fantastikas filmās, tad tagad tā ir realitāte.

Mēdz teikt, ka kurpnieki staigā bez kurpēm, bet pavāri vienmēr ir izsalkuši, taču draugiem.lv paspārnē radītā uzņēmuma Istabai.lv projektu vadītājs Rūdolfs Maltavnieks un viņa meitene, topošā higiēniste, Edīte Dārzniece pierāda pretējo. Abiem jauniešiem smaids ir žilbinošs kā zobu pastu reklāmās, bet paši dzīvo gudrā mājā, kurā ar pāris pogām telefonā noregulē mājā mitrumu, siltumu, aizver žalūzijas pēc saulrieta un izslēdz gaismu, kad tā vairs nav nepieciešama. Rūdolfs ir jauns censonis, kurš sasniedzis daudz. Bērnībā izjaucis visu pieejamo tehniku, jo gribējis paskatīties, kas lācītim vēderā, pabeidzis Tehnisko koledžu, sācis strādāt draugiem.lv , kura ietvaros dzimusi arī ideja par projektu istabai.lv

“Tā bija brīva niša, kas mani interesēja. Pirmām kārtām es pats biju ieinteresēts taupīt naudu uz apkuri. Kāda gan jēga, ja istabu silda visu dienu, bet es tur nemaz neuzturos? Vieglāk taču ir uzstādīt temperatūru. Šī sistēma ļauj ietaupīt apmēram 30% tieši uz apkures rēķina,” stāsta Rūdolfs. Viss slēpjas mazā baltā kastītē, kas sastāv no vairākām detaļām, ko atliek tikai pievienot un savienot, un gudrā māja gatava kalpot saimniekam. Tiesa, kura katra māja uzreiz par gudro māju nepārtaps. Lai komandētu apkures sistēmu, vajadzēs māju un dzīvokli ar regulējamiem radiatoriem, vecie garmošku radiatori jānomaina. Arī radiatoru regulēšanas mehāniskā konstrukcija jānomaina pret automātisko. Sienā ir iebūvēta mūsdienu tehnoloģiju stila ikona – iPad, kas rāda visus parametrus – mitrumu, siltumu, āra temperatūru. Ar tā palīdzību var regulēt un uzstādīt kā temperatūru, tā regulēt elektrību. “Faktiski tas dara visu, vienīgi neregulē āra temperatūru un saullēktus,” smej Rūdolfs. Ja te ir iPhone, tad istabas temperatūru savā dzīvoklī vari regulēt, arī neesot mājās, vai, ja ir uzstādītas kameras, vari pārbaudīt, kā izskatās mājās. “Man tas nav tik aktuāli, bet pieļauju, ka tiem, kam ir mājdzīvnieki vai kāds grib kontrolēt bērna auklīti, tas varētu patikt.”

Rūdolfa un Edītes dzimtie pagasti atrodas blakus, un abu bērnība aizritējusi, vienam otru nepazīstot, ļoti līdzīgi. Abi dzīvojuši divstāvu mājā ar brāļiem un māsām un sapņojuši par savu istabu.

“Man ir divas māsas. Bērnībā, protams, vecākā māsa bija tā, kas pirmā dabūja savu istabu, bet tad, kad mana ģimene pabeidza būvēt otro stāvu, pie savas dzīves telpas tiku arī es. Atceros, ka vecāki nopirka man tapetes un es pats izremontēju savu istabu. Tas bija jaudīgi,” ar lepnumu un smaidu atceras Rūdolfs. Līdzīgs stāsts ir arī Edītei, kas savu istabu dalīja ar māsu. “Ar māsu dzīvojām kopā arī kojās. Brīdī, kad pirmo reizi tur iegāju, teicu – šeit mēs noteikti taisīsim remontu! Istabiņa nebija remontēta kopš padomju laikiem.” Kopmītņu istabiņa ieguva oranžas sienas, bet Edīte turpināja sapņot par balto krāsu. Edītes un Rūdolfa dzīvoklī dominē baltais tonis – žilbinošs kā abu smaidi. “Man ļoti patīk baltā krāsa, varbūt tādēļ, ka laukos šī krāsa ir nepraktiska, bet es to ļoti vēlējos!” atzīst Edīte.

Divstāvu dzīvoklī nevar nepamanīt daudz zaļu un lielu augu. “Mēs esam no laukiem, gribējās to zaļumu un lauku klātbūtni”, it kā taisnodamies saka Rūdolfs. Jaunieši uz saviem laukiem cenšas aizbraukt katru otro nedēļu.

Kokiem dzīvoklī vajadzīga īpaša kopšana – tos nedrīkst nedz pārliet, nedz iekaltēt, tādēļ milzu puķu podā pievienota plastmasas puķīte, kas izgaismojas brīdī, kad kokus vajag aplaistīt. Šķiet, jauno vidzemnieku dzīvoklī mājo kāds neredzamais rūķis – visu lietu sakārtotājs, jo nevar nepamanīt, ka māja ir ļoti kārtīga – nekur nemana nedz drēbju kaudzes, nedz priekšmetus, kas krāj putekļus. “Viss ir paslēpts!” smej Rūdis un pieiet pie baltas sienas, uzspiež uz viena balta kvadrāta un tas atveras – izrādās, tur ir atvilktnes. Aiz baltās sienas slēpjas arī garderobes telpa. Tieši tāpat ir arī virtuves zonā – šķiet, jaunieši negatavo, bet, kad Edīte vienu pēc otras atver atvilktnes, kas izskatās kā vienkārša siena, ir skaidrs – te dzīvo gardēži. “Mums patīk gatavot, tie ir jauki brīži, kad atnāk draugi, mēs pagatavojam, apsēžamies pie lielā galda un runājam, runājam, runājam...” stāsta Rūdolfs.