Baltijas valstu iedzīvotāji ar saviem ģimenes locekļiem visbiežāk sazinās sazvanoties. Teju vienlīdz populāras ir arī tikšanās klātienē un īsziņas. 78% respondentu Latvijā saziņai ar ģimeni izmanto arī e-pastu, bet 71% dalās ar attēliem un fotogrāfijām, lai par savām ikdienas gaitām paziņotu radiniekiem. Sociālie tīkli kā komunikācijas veids ikdienā tiek izmantots trīs ceturtdaļās gadījumu visās Baltijas valstīs.

Pirmajā Samsung dzīvesstila indeksā LIVING detalizēti izpētīts iedzīvotāju tehnoloģiskais „portrets” – kādas ierīces Baltijas valstu iedzīvotāji lieto mājsaimniecībās un kā tehnoloģijas tiek izmantotas, lai savstarpēji sazinātos ar tuvākajiem ģimenes locekļiem. Rezultāti norāda gan uz līdzībām starp Latvijas un tuvāko kaimiņvalstu iedzīvotājiem, gan atklāj būtiskas atšķirības, piemēram, igauņiem mājās ir krietni vairāk elektroierīču nekā latviešiem un lietuviešiem.

Mūsdienu ģimenē tiek dalīti mājas uzkopšanas un ēst gatavošanas pienākumi, proti, vidēji 4 no 5 vīriešiem tiek iesaistīti mājas uzkopšanas darbos, laužot stereotipu, ka par mājasdarbiem rūpējas tikai sievietes. Visaktīvākie palīgi ģimenei ir vīrieši Lietuvā, kur pat 85% stiprā dzimuma gatavo ēst, bet 82% – tīra māju vai mazgā traukus. Latvijā mājas darbos iesaistās vidēji 7 no 10 vīriešiem un 9 no 10 sievietēm. 

Tradicionāla televīzijas skatīšanās jauniešu vidū sarūk – tikai nedaudz vairāk kā 70% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem apgalvo, ka ikdienā skatās TV, bet pat 42% no šiem jauniešiem būtu ar mieru atteikties no televizora un pārraides vērot datorā vai tālrunī. Turpretī vecumā virs 35 gadiem TV skatītāju proporcija pārsniedz 90% atzīmi, turklāt lielākā daļa nebūtu ar mieru televizoru iemainīt pret citu ierīci. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā.

Igaunijas iedzīvotāji ir Baltijas valstīs lielākie televīzijas cienītāji – tur TV ikdienā skatās vidēji 91% iedzīvotāju (Latvijā – 86%, Lietuvā – 89%). Turpretī Lietuva ir vienīgā valsts Baltijā, kurā vairāk TV mīļotāju ir vīriešu vidū, kamēr Latvijā un Igaunijā televizoru vairāk skatās tieši sievietes. Interesanti, ka Latvijā televīzijas skatītāju ir krietni vairāk arī precēto respondentu vidū – 90%, salīdzinot ar 77% respondentu, kuriem nav attiecību. 

Kopumā respondenti atzīst, ka tehnoloģijas ir tos satuvinājušas, it īpaši attiecībās ar tuvākajiem ģimenes locekļiem, piemēram, vīru vai sievu, vecākiem, bērniem, mazbērniem, kā arī labākajiem draugiem. Turklāt, gandrīz 70% Latvijas iedzīvotāju vecumā virs 45 gadiem uzskata, ka internets un tehnoloģijas ļauj justies mazāk vientuļi, bet 62% piekrīt, ka ar tehnoloģiju atbalstu ir krietni vieglāk noorganizēt tikšanās klātienē. Tomēr ap 30% vīriešu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā apliecina, ka viņiem ne visai patīk fakts, ka ģimenes locekļi var izsekot viņu ikdienai sociālajos tīklos. Līdzīgi uzskata ap 20% sieviešu.

„Šis pētījums sniedz unikālu ieskatu, kāda ir tehnoloģiju loma, piemēram, ģimenes attiecībās. Mūsdienās ģimenes locekļi var dzīvot tūkstošiem kilometru attālumā viens no otra, bet tehnoloģijas ļauj šo fizisko attālumu būtiski samazināt. Savukārt, vecākajai paaudzei tehnoloģijas ir nozīmīgs atbalsts vientulības izjūtas mazināšanai. Pētījums ļauj ieskatīties arī tajā, kā, mainoties dzīves ciklam, mainās tehnoloģiju izmantošanas paradumi: piemēram, jaunākajai paaudzei šobrīd ir izveidojušās vājākas saites ar TV, jo šo tik tradicionālo tehnoloģiju viņi ir gatavi aizstāt ar mobilām tehnoloģijām, kas daudz labāk atbilst viņu dinamiskās dzīves prasībām. Interesanti, ka pētījums savā ziņā arī ir lauzis valdošo stereotipu par vīriešu lomu mājas darbos. Lielākais vairums mūsdienu vīriešu iesaistās ēst gatavošanā un mājas uzkopšanā,” skaidro Linda Kirmuška, GfK klientu vadītāja.

„Mūsu uzdevums nav izmainīt cilvēka ieradumus, bet gan pielāgoties esošajiem – tieši spēja saprast, kā elpo un domā mūsu lietotājs, ir veiksmes pamatā, un pētījumi ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, kā sajust lietotāju. Mūsu uzdevums bija un joprojām ir rast arvien jaunus risinājumus, lai mūsu portālu lietotu visas vecuma grupas – no bērniem līdz pat senioriem, aptverot visas ģimenes paaudzes. Mēs redzam ne tikai indeksa datos, bet arī ikdienas darbā, ka ģimenes sociālos tīklus tiešām izmanto saziņai ar tuviniekiem – par to liecina kaut vai lielais galeriju skaits ar izlaidumiem un kāzām,” stāsta draugiem.lv radošais direktors Guntars Meluškāns.

Samsung dzīvesstila indekss LIVING ir pētījums par sabiedrības paradumiem digitālajā laikmetā un to, kāda ir tehnoloģiju nozīme mūsu dzīvē Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Papildu pētījumu ciklā padziļināti tiek apskatītas tādas tematiskās jomas kā mobilitāte, zaļā domāšana un saziņas veidi ģimenē. Dzīvesstila indeksu LIVING veikusi tirgus pētījumu kompānija „GfK Custom Research Baltic” interneta vidē. Izlases lielums ir 2155 respondenti visā Baltijā.