Meklēju cilvēku ar pukstošu sirdi, ar kuru lietus laikā lēkāt pa peļķēm, lasīt kastaņus un ēst pīlādžogas, smieties saulei sejā un pavārtīties lapās, nogaršot lāstekas un...
- es miera dzīvi neatzīstu, kas laime ir to meklēšu!
- "dvēsele kaunīgi piekāpjas miesas priekšā, un miesa paliek tik dvēseliska, ka abi šie jēdzieni izzūd"
