Jēkabs Klavieris
(1865-1937)
Galdnieks.
Dzimis Džūkstē
Izglītība:
Džūkstes tautskola
Jēkabs Klavieris pēc skolas beigšanas kļuva par galdnieku. Obligāto militāro dienestu viņš no 1887. līdz 1891.gadam izpildīja Krievijas armijas gvardes Jēgeru pulkā, kur sasniedza feldfēbeļa dienesta pakāpi. Pēc dienesta dzīvojis Liepājā, ilgus gadus nodarbodamies Liepājas- Romnas dzelzceļa darbnīcās par montieri un brigadieri. No 1913. gada strādājis Karaostas darbnīcās kā dokmeistars līdz pat Latvijas nodibināšanai.
1919.gada pavasarī, kad Latvijas valdība Liepājā izsludināja mobilizāciju, vecais feldfēbelis savam vienīgajam 17 g. v. dēlam Fricim sacīja: „Veco māti mēs nevaram pamest, tāpēc ies tikai viens no mums. Ja tu vēl nejūties diezgan stiprs, tad iešu es”. Pavasari armijā iestājās dēls. Tēvs turpināja strādāt Karaostas darbnīcās un nezināja, ka jau rudenī sekos dēlam. Latvijas armijā Klavieris iestājies brīvprātīgi 1919. g. 13. novembrī Liepājā toreizējā Latgales papildu bataljonā, no kura vēlāk izveidojās 10. Aizputes kājnieku pulks.
Viņa iestāšanās notikusi šādā kārtā: Liepājas aizstāvjiem tuvojas izšķirošais brīdis - bija jāpāriet pretuzbrukumā pret vāciešiem pie Ziemeļu forta. Mazākā padošanās pretinieka spiedienam, un ... sekas būtu neizsakāmas. Kaujas karstumā mūsu uzbrūkošai daļai pievienojās kāds privāti ģērbies vecītis ar sirmu bārdu un krievu šauteni rokā. 14. novembra rītā pēc Saulesmuižas ieņemšanas vada komandieris sastapa viņu priekšlīnijā ķēdē apšaudot pretinieku. Uz jautājumu: „No kādas rotas?” tas atbildēja: „Ne no kādas” un augstākā mērā pašapzinīgi piebilda: „kas tad būs, ja vācieši ieņems Liepāju?!” Viņa cienīgais izskats un pārliecinošie vārdi stipri sajūsmināja jaunos kareivjus. Gatavība upurēt savu dzīvību un lielā pārdrošība iedvesa cīnītājos nesalaužamu sparu uzvarēt vai līdz ar viņu krist. Kad viņš vēl pirmais uzcēlās no ķēdes zem niknas pretinieka ložmetēju uguns, visi kā viens tam sekoja un pēc karstas cīņas ienaidnieku padzina. Klaviers uzvarētāju priekšgalā iesteidzās Ziemeļu fortā. Krītot šim fortam, ienaidnieks pa zaudēja kauju un viņu galīgi sakāva. Ar Lāčplēša kara ordeni Klaviers apbalvots par to, ka 1919. gada 14. novembrī, Liepājas Ziemeļu fortu atpakaļ ieņemot, viņš, neskatoties uz saviem 55 gadiem, brīvprātīgi piedalījās viskarstākajās cīņās un, nevērodams ienaidnieka nikno uguni, ar savu aukstasinību un drošsirdību aizrāva kaujā sev līdz kareivjus un pirmais iegāja Ziemeļu fortā.
Jau toreiz viņam izteica personīgi pateicību ministru prezidents un 1920. g. 29. februārī armijas virspavēlnieks ģenerālis Jānis Ba1odis ieskaitīja Klavieri kā cienīgu varoni par 10. Aizputes kājnieku pulka 1. rotas goda kareivi (ārštata virsseržantu),
ko paziņoja ar šādu rakstu:
Virsseržantam Jēkabam Klavieram.
„Zemgales divīzijas komandieris man ziņo, ka 14. novembrī 1919. g. vācu Bermonta uzbrukuma laikā, Liepājas garnizonam pašā kritiskākā brīdī, kad mūsu karaspēka daļas bija spiestas atkāpties, tanī brīdī, kad, kā likās, viss bija jau pazaudēts, ar varoņa drošsirdību Jūs bijāt tas, kas iedvesa kareivjiem apziņu, un veda uz priekšu straujā pretuzbrukumā sauju kareivju, kuri Jūsu vadībā izdarīja brīnumu darbus. Ienaidnieks neizturēja, Jūs ieņēmāt Ziemeļu fortu un līdz ar viņa ieņemšanu Liepājas stāvoklis netik vien palika drošs, bet mūsu karaspēkam tika dota iespēja sekmīgi virzīties uz priekšu un satriekt ienaidnieku.
Par Jūsu varoņa darbiem tēvijas atsvabināšanas labā no melnā bruņinieka bandām, izsaku Jums ar mijas vārdā savu vissirsnīgāko un dziļāko pateicību un atzinību un ieskaitu Jūs 1. rotā 10. Aizputes kājnieku pulka sarakstos bez dienesta pienākumu izpildīšanas.”
Turklāt Francija Klavieri apbalvoja ar bronzas kara medaļu - Médaille d'honneur des affaires étrangères. Šī vīra ģīmetnes rotāja visu 10. Aizputes pulka vienību telpas.
Līdz 1924. g. 1. maijam viņš kalpoja par vecāko rajona uzraugu Kara ēku un būvju pārvaldē Liepājā, līdz šo vietu likvidēja. Tad izpildīja būvju grupas sarga vietu, bet vēlāk mājas uzrauga pienākumus Sarkanā Krusta sanatorijā Karaostā.
Viņa vārdā tika nosaukta arī viena no Karaostas ielām.
Fotoalbums
Dienasgrāmata
Kaujas par Liepāju
Smagas kaujas norisinājās ne tikai pie Rīgas, bet arī pie Liepājas. Par tām 1934.g. 9.novembrī vēsta laikraksts Latvijas Kareivis.
Tuvojas izšķirošā kauja
1919. g. rudens Liepājai bija baigs laikmets. Novembra pirmajās dienās ienaidnieks ielenca pilsētu un arī vairākkārtīgi mēģināja to ieņemt. Mēģinājumiem panākumu nebij.
13. XI bija skaidri nomanāms, ka ienaidnieks gatavojas izšķirīgai cīņai: sākās artileriskā sagatavošana, spēku pārgrupēšana un arī viņa priekšējās vienības, kur vien varēdamas, centās uzņemt ar mums sakarus.1
sākās artileriskā sagatavošana, spēku pārgrupēšana un arī viņa priekšējās vienības, kur vien varēdamas, centās uzņemt ar mums sakarus.
Naktī uz 14. XI Liepājas sagrauto nocietinājumu līniju ieņēma mūsu spēki apm. 9 rotu stiprumā; rezervē - Kara ostā un pilsētā - apm. 8 rotas. Ap pulkst. 4 atkal iesākās artileriskā sagatavošana, kura pulkst. 6 sasniedza savu augstāko pakāpi. Ienaidnieks uzsāka uzbrukumu ar smagpunktu Ziemeļu forta virzienā.2 Šo fortu aizstāvēja Latgales divīzijas papildu bataljona 4. rota virsleitn. Vitauta vadībā. Norisinājās nikna cīņa, kurā krita rotas komandieris virsleitn. Vitauts un tika ievainots vada komandieris virsl. Eikerts. Rotas nenorūdītie kareivji, palikuši bez vadības, apmulsa un atgāja atpakaļ.
Pēc iebrukuma Ziemeļu fortā. ienaidnieks attīstīja savu darbību trijos virzienos: labā kolonna devās pa labi ar nolūku apiet Redānu un nokļūt Šķēdes tilta pozīcijas aizmugurē; vidējā kolonna virzījās taisni uz Kara ostu, kreisā - pagriezās pa kreisi, lai uzbruktu Vidus3 un Dienvidus fortam4 no sāniem. Fortu aizstāvji, nokļuvuši zem frontālas un sānu uguns, neizturēja - sāka atiet. Sakari pārtrūka, radās traucējumi angļu flotes šaušanā. Šos traucējumus vēl pastiprināja šaušanas novērotāja leitn. Liberta gūstā krišana.