Agneses stāsts.
Aizvakar vakarā, ejot mājās no darba, ieraudzīju sludinājumu uz Lāčplēša un A.Čaka ielas stūra mājas, ka ir pazudis briedis Briedis. Kārīgi aplūkoju attēlu un izlasīju aprakstu, nu tā - katram gadījumam. .. Nu lūk, labi ka tā. Šorīt braucot uz laukiem Talsu pusē, skatos - zili brīnumi, nāk līdzīgs briedi pretī. Cik nu paguvu viņu apskatīt caur autobusa logu, tad secināju, ka tas ir tas pats briedis Briedis! Diemžēl man nebija laika, lai noskaidrotu, cik sen viņš jau te ir, jo devos apciemot vecmāmiņu un ēst zemenes.
Ar to stāsts nebeidzas, jo domās tas briedis man nelika mieru, tāpēc vien nācās doties uz to vietu, kur no rīta šo manīju. Nu, protams, guļ pie Talsu ezera un veldzē slēpes, no lielās saules slēpdamies. No sākuma baidījos iet klāt, bet tad sapratu, ka viņš ir miermīlīgs. Klusītēm pasaucu "Briedi, Briedi" un viņš atskatījās! Tad bija pazudušaias briedis Briedis!!!
Nu man vajadzēja izdomāt, kā rīkoties tālāk, jo nevarēju taču viņu te atstāt, ja jau pazudušais reiz atradies. Tā kā šodien notiek Talsu pilsētas svētki, devos un nopirku trīs lielas cukurvates... Nebaidaties, es visu kontrolēju!
Ņēmu Briedi pie pavadas (glūnēja gan mazliet visrū) un vedu uz šoseju Talsi - Rīga. Tikuši līdz lielajam ceļam (jau sadraudzējušies - mīlīgs gan ļoti! ) atpūtāmies leknā pļavā, šķiet, ka šis bija arī iemidzis. Izvilku no kabatas lielceļu karti un tajā ar sarkanu marķieri iezīmēju Rīgu un tad tālāk Ogri. Trīs reizes pārliecinājusies, ka viņš saprata mani, ka viņam jādodas ceļā uz mājām, iedevu viņam apēst tās trīs turzas cukurvates, lai jau ātrāk iet uz priekšu. Kāds viņam bija neticīgs skatiens, vai tiešām ļaušu ēst visas trīs lielās cukurvates?! Saprazdams mani preizi, palika laimīgs kā bērns, kurš dabūjis sen gaidīto šokolādes kūkas gabalu! Notiesājis cukurvati, nolaizīja man visu seju slapju Atvadījāmies un liku doties ceļā. Ziniet, kamēr acis pamirkšķināju, jau nozuda manam skatienam uz Rīgas pusi aizskrējis!
Tātad, rupji ->