-sveiks , brāl . - sveiks . - kā iet ? - labāk nejautā . . . - kas notika ? - viņa ir maza un dumja , mēs vairs neesam kopā . - maza ? dumja ? bet kad tu teici , ka nevari bez viņas , domāji precēt , jūs pat izdomājāt kā sauksiet bērnus . - manā klātbūtnē vairāk nerunā par viņu . tas viss ir pagātnē , tagad man ir cita un viņa ir labāka , daudzreiz labāka . - kas viņa ir ? - es tev par viņu stāstīju . - āa , tā ir tā , kura staigā pa klubiem , izrādas savas kājas velkot īsus svārkus , kura smēķē un dzer . viņa ?? - jā , brāl . viņa ir gudra , pieaugusi un nedara muļķības . - gudrāka tajā , ka neievēro nekādus likumus ? - es neko nenožēloju . - bet tā bija gudrāka , audzinātāka un skaistāka . tu teici , ka tev ne ar vienu vēl tik labi nav bijis . tu mīlēji viņu , mainījies dēļ viņas tāpat , kā viņa . . . viņa bija tava mazā meitenīte , kuru audzināji tu pats . viņai pakaļ skrēja puiši , no kuriem viņa izvēlējās tieši tevi . viņa ir tā , kuru tu nekad neatlaidi , atgriezies un viņa tev piedeva , tāpēc ka mīlēja . tu taču arī viņu mīli . ar citu , tu viņu neaizmirsīsi to naivo un kā tu saki , mazo meitenei , kuru sauc par savu . kāpēc tu klusē ? nav ko teikt ? bet tagad , brāl , tu viņu pazaudēji .
← previous | 9. from 242 | next → |