Reiz dzīvoja meitene,kurai bija puisis. Viņa viņu neprātīgi mīlēja un viņš viņu tāpatās, viņi nevarēja iedomāties dzīvi viens bezotra. Vienu dienu meitene smagi saslima un viņa tika ielikta slimnīcā.Meitene uzzinādama, ka viņai ir smaga slimība ar sirdi un, ka viņa tikai izdzīvos, ja viņai pārstādis sirdi, viņa to neteica draugam,jo negribēja, lai tas uztrauktos. Katru dienu viņa sapņoja ieraudzītviņu,just viņa elpu, pieskārienus, lūpas, rokas un visu pārējo, kas arviņusaistīts, bet tas nebija iespējams. Viņai tika izdarīta operācijaunviņa izejot no slimnīcas, pirmais ko darīja bija, uzzvanīja savam mīļotajam, bet viņu sazvanīt nevarēja. Viņa iegāja mājās,pamanīja, kakaut kas nav kārtīga, kaut kāds nedabisks klusums, tukšums,kaut kaspazudis un viņa ieraudzīja pie ledusskapja zīmīti - "ES VIENMĒR BŪŠU TEV BLAKĀM, KAUT VAI MANA SIRDS PUKST TEVĪ!"