Ar puisi esmu pazīstama jau kā 6 gadus . Mācījāmies kopā vienā klasē. Tas jau bija labu laiku atpakaļ. Tagad esam studenti un baudām studentu dzīvi. Skaisti. Bet nu ko ķeršos es nu pie lietas . Ar puisi sāku tikai draudzēties pēdējā gada laikā. Kopā pavadījām daudz jaukus , interesantus , smieklīgus brīžus un protams tikai kā draugi. Tā aizritēja vasara, rudens ,ziema un jau ir pavasaris. Tad reiz puisis atzinās ,kad viņam ir jūtas pret mani. Es protams biju pārsteigta , bet tomēr puisi pirms gada tā arī atšuvu. Jo tik tiešām es uzskatīju viņu tikai kā draugu. Ļoti labu draugu. Gāja laiks, un gada laikā es vīlos vairākkārt pretējā dzimumā. Puišos , kas nebija tomēr manis vērti. Tikai nesen pēdējos mēnešus es par puisi domāju vien, par to ,kā es viņam reiz patiku. Šīš domas mani nelika mierā ilgi , līdz es saņēmu sevi ''rokās '' un pateicu viņam ko jūtu, nedomājot par to kādu es pretī saņemšu atbildi, rīkojos spontāni . Bet manas bailes bija šaubīgas. Puisis bija šokēts no sākuma un nespēja noticēt tam ko es saku. Viņš teica , ka jūtās kā sapnī. Ka bez manis viņš nespēj dzīvot, viņš domāja to , ka es tikai viņa fantāzijās varētu tā pateikt. Negaidīja ka tas būs īstenībā. Pēc neilga laika mēs norunājām nākamo tikšanos lai visu vēlreiz un kārtīgi pārunātu. Tikāmies . Pārunājām. Un sapratām ka nevaram viens bez otra. Pastaigājāmies , līdz pastaigas laikā viņš mani pievilka cieši sev klāt , ieskatījās acīs un noskūpstīja. Tas viss bija kā sapnī. Patiesi. Mīļās sievietes , meitenes ,dāmas (vientuļās) , reizēm paskatieties kas jums ir apkārt. Mīlestība tālu nav jāmeklē, iespējams tā ir tepat un gaida .. tik pat ļoti kā Jūs , tikai ir jāprot to saskatīt patiesi ar mirdzumu acīs un smaidu uz lūpām. Neaizmirstat ka kāds var iemīlēties jūsu smaidā, acu skatienā.