Meitene, kura bija akla, ienīda sevi tāpēc ka viņa bija neredzīga. Viņa ienīda visus, izņemot savu draugu, kurš viņu ļoti mīlēja. Viņš vienmēr viņai palīdzēja kad vajadzēja palīdzīgu roku, vienmēr par meiteni rūpējās. Meitene teica savam draugam, "Ja tik es spētu redzēt, es apprecētos ar tevi." Vienu dienu kāds cilvēks ziedoja savas acis priekš meitenes. Kad jaunās acis sadzija un marles tika noņemtas, viņa spēja visu redzēt, arī savu draugu. Viņš prasīja meitenei "Tagad tu spēj redzēt, vai tu mani precēsi?" Meitene paskatījās uz savu draugu un redzēja ka viņš ir akls. Aklo, aizvērto acu izskats viņu šokēja. To viņa nebija gaidījusi. Doma par to ka viņai vajadzēs skatīties uz šīm aklām acīm visu savu mūžu lika viņai atteikties no precībām ar puisi. Puisim aizejot prom meitene bija asarās. Pēc vairākām dienām puisis uzrakstīta viņai vēstuli: " Rūpējies par savām jaunajām acīm, mana mīļā, jo pirms tās bija tavas, tās bija manējās." Kad cilvēka statuss izmainās, cilvēka smadzenes loti bieži darbojas tieši pēc šādas shēmas. Tikai ļoti reti cilvēki atcerās kāda dzīve bija iepriekš un kurš cilvēks bija viņiem blakām ar savu palīdzīgo plecu. Šodien, pirms tu saki kādu nelaipnu vārdu, padomā par tiem kas nespēj runāt. Pirms tu sāc sūdzēties par to kā ēdiens garšo, padomā par tiem kam nav ko ēst. Pirms tu sāc sūdzēties par dzīvi, padomā par kādu kurš ir miris pārāk jauns. Pirms tu sāc sūdzēties par saviem bērniem, padomā par kādu kurš grib bērnus bet viņiem to nav. Un kad tu esi noguris un sāc sūdzēties par savu darbu, padomā par tiem kuriem nav darba un kuri būtu priecīgi ja viņiem būtu tavs darbs. Pirms tu nosodījumā rādi ar pirkstu uz citiem, atceries to ka mēs ikviens neesam bez grēkiem un mēs visi atbildēsim mūsu RADĪTĀJAM. Un kad bezcerības un depresijas domas nāk virsū, tad pasmaidi un patiecies DIEVAM ka tu esi dzīvs un ka DIEVS tevi ir radījis ar īpašu plānu tavai dzīvei!