Netraucējiet puisim raudāt
IntaCreated: Sep 13 2011 14:02
Aleksejs Bulgakovs, psihologs (“Nevaldāmie pusaudži” grāmatas autors) No krievu valodas tulkoja kroljix, Oksana Gaspažiņa Psihologi ir pārliecināti: lai no puikas izaudzinātu īstu vīrieti, viņu vajadzētu mazāk rāt un biežāk slavēt. Taču vairums vecāku dara tieši otrādi. „Izaudzināt īstu vīrieti ir sarežģītāk, nekā īstu sievieti,” uzsāka sarunu Psiholoģijas institūta psiholoģisko zinātņu doktore Jeļena Sergijenko. „Zēni no dabas ir vieglāk ievainojami, nekā meitenes. Turklāt vīrišķības jēdziens pēdējos gadu desmitos ir stipri mainījies. Laiki, kad tika uzskatīts, ka vecim jābūt varenam, smirdīgam un spalvainam, ir neatgriezeniski prom. Tagad mums patīk, kad jaunais cilvēks labi smaržo, zīmējas ne tikai ar labu izglītību, bet arī ar labu uzvalku, būtu pašpārliecināts, prastu aplidot dāmu, pieklājīgi pelnītu un vienlaicīgi neuzskatītu par pazemojumu nomazgāt savu šķīvi.” Piekrītiet, šo raksturojumu kompleksu ir grūti ierakstīt tradicionālajā priekšstatā par īsteni vīrišķīgu audzināšanu, kas paredz striktu iedalījumu “vīrišķajā” un “sievišķajā”. Tomēr abu sākumu satuvināšanā ir dzimumu savstarpējās sapratnes un bērna sabiedriskās adaptācijas panākumi. Labi, ja ģimenē, kurā aug mazulis, strādājošie vecāki nesadala mājas pienākumus, bet izpilda tos pēc principa “kurš šobrīd ir brīvs”. Vienlaicīgi māmiņa neaizmirst uzsvērt tēva autoritāti, bet tētis katru dienu spēlē ar dēlu “bruņiniekus”: lūk, mēs ar tevi esam vīrieši, bet māmiņa – meitene. PADOMI MĀMIŅĀM Neesat skopas uz glāstiem mazajam dēlam, nebaidieties izaudzināt maiguli vai pamodināt agrīno seksualitāti. Tieši otrādi: jūs modelējat normālas savstarpējās attiecības starp vīrieti un sievieti, kuru pamatā ir mīlestība. Toties pusaudžu vecuma puisi sev klēpī nesēdiniet. Tas gan izskatās muļķīgi, gan ir bīstami čalim. Viņa vecumā seksualitāte ir nevaldāma un var izveidoties nepareizs erotisks noskaņojums. Nenonieciniet dēla vīrišķību jebkurā vecumā, izspēlējiet viņa priekšā savu “vārgumu un bezpalīdzību”. Pat gadu vecs džentlmenis ir spējīgs atnest māmiņai grāmatu, piebīdīt krēslu. Būtu kļūdaini prasīt no zēna bezierunu paklausību un kārtīgumu. Puikas ienāk šajā pasaulē, lai to izmainītu. Te nav laika domāt par balto kreklu. Taču, lai to īstenotu, jaunajam “revolucionāram” jāprot izrādīt iniciatīva un pastāvēt uz sava. Neaprūpējiet par daudz. Lai čalis aiztiek karstu, nēsājas, septiņas reizes nogriež un taisa citus nedarbus. Nerājiet par visu pēc kārtas. Ja mājās ir tikai sievietes, atdodiet puišeli sporta sekcijā vai pulciņā, kur nodarbības vada vīrietis. Bērna acu priekšā ir jābūt vīriešu uzvedības tipam, lai nākotnē čalis “neuzvestos kā vecene”. INTERESANTI FAKTI Zēnus 4 reizes biežāk soda, nekā meitenes, un 2 reizes mazāk slavē. Zēnu vidū ir divreiz vairāk neirotiķu. Zēnu pašnovērtējums ir daudz zemāks nekā meitenēm. Lai gan čaļi no dabas ir krietni prasīgāki pret sevi, nekā viņu vienaudzes. Lieta tāda, ka puikas dvēsele ik dienu alkst varoņdarbus. Un, ja nesanāk uzreiz piecas reizes atspiesties, čalītis sāk par sevi slikti domāt. Nepilnas ģimenes stiprāk “sit” pa zēniem. Puikas, kas uzauguši bez mātes vai tēva, jūtas vientuļi, neaizsargāti, agresīvi daudz biežāk, nekā meitenes tādā situācijā. Mazgadīgo noziedznieku vidū 95% - puiši, kurus audzinājusi tikai māte. Pēc Krievijas Izglītības akadēmijas Bērnu un pusaudžu vecuma fizioloģijas institūta datiem PADOMI TĒTIEM Nekauniniet savu mazo dēlu par asarām. Īsta vīrišķība tiek audzināta savādāk. Piemēram, ja jūs kopā atnesīsiet no tirgus kartupeļus (trīs kartupeļus arī mazs ķipars aizstieps) vai arī divatā iesitīsiet vajadzīgo naglu sienā, vai abi kopā sportosiet. Nerunājiet spēka valodā, “kā vīrs ar vīru”, nepiemērojiet fiziskos sodus. Vardarbībai seko niknums. Labāk aizejiet ar bērnu uz putnu tirgu un nopērciet kucēnu (zivtiņas, bruņurupuci, vienalga ko), lai jūsu “stiprais” dēls aprūpētu kādu “vājo”. Biežāk slavējiet mantinieku. Kuram, ja ne tēvam, vajadzētu savlaicīgi informēt augošo dēlu par to, ka sievietēm oža ir asāka, nekā vīriešiem, un piedāvāt savu palīdzību personīgās higiēnas organizēšanā. Kā audzināt īsto vīrieti? Kad dzimst bruņinieks? ...Pa pļavu pastaigājas jauna māmiņa ar divgadīgu puisīti. Ķipars drosmīgi un mērķtiecīgi soļo, pievarēdams augstu zāli, savukārt māte iet nopakaļ, vaimanā, ka viņam grūti un raujas ņemt viņu uz rokām. Un šeit, lūk, pa gludu un taisnu ceļu skrien puišelis. Nopakaļ māmiņas kliedziens: “Pēterīt, neskraidi! Paklupsi un kritīsi!” Interesanti, vai divgadīgā ķipara un Pēterīša māmiņas bieži sašūt par mūsdienu vīriešiem? Un kas izaugs viņām? Patiesi vīrišķīgo īpašību trūkums dažiem puišiem ir tiešas sekas aizliegumiem skraidīt pa taciņu. Var paredzēt, kā ķipara mamma, kas pastaigājas ar viņu pļavā, pēc gadiem desmit lamās dēlu par to, ka viņš minstinās grūta uzdevuma priekšā un uzreiz skrien pēc palīdzības pie vecākiem. Bet vēlāk viņš jau ne pie viena neskries, vienkārši izvairīsies gan no augstas zāles, gan no grūtiem uzdevumiem, izvēloties bezrūpīgu laisku pasauli. Saprotams, ka visi šie nejēdzīgie aizliegumi tiek ietērpti cēlā formā – tās ir “rūpes par bērnu”. Bet cilvēku, tai skaitā arī bērnu, organisma neizmantojamās rezerves ir milzīgas. Un iesnas neparādās intensīvu fizisku slodžu, pārbaužu laikā. Redzot mērķi pasargāt savu bērnu no grūtībām, sarežģījumiem, diskomforta, māte apzināti vai neapzināti mēģina saglabāt savu mieru – uz bērna harmoniskas attīstības rēķina. Var iebilst: “Trīcēsi arī, ja ir vienīgais bērns”. Jā, dabas aprēķināta mātes žēlsirdība paredzēta 7-10 un vairāk bērniem, un ir vajadzīgs pamatīgs gribas spēks, lai apzināti savaldītu satraukuma izrādīšanu par vienīgo bērnu. Tas ir, protams, turpināt satraukties, tomēr vairāk pie sevis. Ne visām māmiņām tas izdodas. Bet ko lai dara, ja siltumnīcas apstākļos puika iet bojā kā vīrietis? Mātēm vienām ir vēl grūtāk izaudzināt pilnvērtīgus vīriešus-bruņiniekus. Jau tā vīriešu ietekme uz nākamo paaudzi sabiedrībā ar katru desmitgadi samazinās, izkliedējas īsteni vīrišķīgas uzvedības normas, pazūd tradicionāls vīriešu goda jēdziens. Un tā kā pieaug to sieviešu skaits, kas nolemj dzemdēt bērnu ārpus laulības, tad kļūst vairāk arī “pusvīriešu”, no kurām pēc tam vairīsies sievietes. Ne velti psihologi atzīmē, ka vientuļo māmiņu dēliem bieži tiek novērotas psihopātiskās rakstura īpašības, un ievērojamu daļu no ģimenes dzīvē nepanesamajiem vīriem veido tieši viņi. Visapkārt ir dzirdami sieviešu sašutuma un izbrīna saucieni saistībā ar jauno puišu neprātu, viņu modi dzenāties ārprātīgā ātrumā ar močiem, tieksmi uz krimināliem grupējumiem, uz visāda veida avantūrām vai vienkārši bīstamiem izgājieniem, ekstremāli sarežģītiem pārgājieniem kalnos, uz tundru, taigu, turklāt bez nepieciešamās sagatavotības. Neapšaubāmi, tas ir izaicinājums. Bet vēl arī – kompensējošās pašapliecināšanās forma. Netiek apmierināta dabiska puiku, vēlāk jaunekļu, vīriešu vajadzība pēc briesmām, riska. Zēnam kopš bērnības ir nepieciešama cīņa, šķēršļi, fiziskās un morālās grūtības. Bez tā visa viņš, atšķirībā no sievietes, demoralizējas. Jo vīrietis pēc pašas dabas ir orientēts uz meklējumiem saistībā ar risku. Tieši grūtības, trūkums, briesmas, reizēm necilvēciskas pūles, pat ciešanas padarīja mūs par cilvēkiem, izveidoja to īstā vīrieša tēlu, par kuru tagad sapņo daudzas sievietes. Dabā visos evolūcijas posmos notiek dabiskā atlase. Neviens to nav atcēlis arī tagad, neskatoties uz medicīnas panākumiem. Daba ir “viltīga”, sagatavo mums jaunus pārbaudījumus tur, kur mēs tos nebijām gaidījuši. Izdzīvo tas, kas ir pielāgojies grūtākiem apstākļiem, ir kaut ko pārvarējis. Kam gāja viegli, tam novājinās adaptācijas īpašības. Grūtā pārbaudījumā, sarežģījumā tas ātrāk ies bojā. Tai pat laikā tām mātēm, kas uzskata, ka ar pret dēliem nekādā gadījumā nevar izturēties maigi, citādi no tā izaugs ņuņņa, pastāv risks iekrist citā maldinājumā. Tas ir, kad sieviete turas pie stingras pozīcijas, ka no dēla vajagot prasīt vairāk, turēt distanci, stingros grožos, biežāk sodīt un neizrādīt nekādu sentimentu, maigumu. Taču vēsām, atsvešinātām mātēm bieži izaug par sevi nepārliecināti, kompleksaini, bez šarma vīrieši. Un tālāk veidojas visnepatīkamākā secība. Tādu vīriešu sievas nodod bērniem necieņu pret tēviem, kā arī pret pašiem bērniem, kas atgādina ne pārāk cienījamus vīrus, bieži neizjūt spēcīgas mātišķas jūtas. Rezultātā puikas izaug ar trūkumiem emociju sfērā – nepārliecināti par sevi vai agresīvi. Gadījums no dzīves – zelta vidusceļa tēmā. Kāda sieviete dēlu audzinājusi šādi te pēc “spartiešu modes”, nedodot tam maigumu, līdzjūtību, sapratni. Sak, tu esi vīrietis, meklē pats izeju no situācijas, arī aizstāvi sevi pats. Viņš arī aizstāvējās. Un tagad ir laiks aizstāvēt no viņa māti. Un lai cik viņa asaras viņa priekšā lietu, nekas viņa dvēselē nepakustas. Uzskata sevi par īstu vīrieti. Bet pēc būtības – sadists. Bet sadistus neviens nekad par īstiem vīriešiem nav uzskatījis. Tā veidojas nežēlīgi, cietsirdīgi liekuļi un ciniķi, turklāt gļēvuļi, kas kļūst drosmīgi tikai barā, un arī tikai pie ievērojama skaitliskā pārsvara. Un šīs kā reiz ir pseidovīrišķīgas īpašības. Tāpēc ka bez labsirdības, cilvēcīguma, atsaucības neizaugs ne īsts vīrietis, ne īsta sieviete. Ja īsi apzīmēt vīrišķības ieaudzēšanai nepieciešamos apstākļus, tad var tos nosaukt šādi: risks un psiholoģiskais komforts. Daudzās ģimenēs, savukārt, apstākļi ir tieši pretēji: veido komfortablus fiziskos dzīves apstākļus un tai pašā laikā pastāv nesaskaņas attiecībās. Jo augstāks ir pilsētas ikdienas komforta līmenis, jo daudzveidīgāka apkalpošana, jo bagātākā ir mūsdienu pilsētnieka pārticība, jo grūtāk vīrietim saglabāt tradicionāli dzimumam piemītošās īpašības. “Viss noslēpumainais pievelk bērnus,” rakstīja krievu filozofs V.Zeņkovskis, „viņu sejās ir redzama spriedze, bet tai pat laikā aizliegtais, bīstamais velk klāt: viņiem ir gan bail, gan vienlaicīgi arī patīkami. Šādā veidā bērniem attīstās drosme, radošā pašpārliecinātība, varonīgi uzplūdumi... Ir bēdīgi skatīties uz tiem bērniem, kuru vēlmes un jūtas nekad “netiek pāri sētai”, tai „sētai”, ko vide uzcēlusi no noteikumiem, ieteikumiem un aizliegumiem.” Vēlme un prasme spēlēties, sacensties, sacīkšu gars – tās visas ir vīriešu īpašības. Jo tieksme spēlēties ir radniecīga spējai ģenerēt idejas. Vieni to prot darīt, un viņiem patīk spēlēt arī cienījamā vecumā, bet citiem interese par spēli zūd jau pirmsskolnieka gados. Un tā, lūk: dzīvo un staigā... precīzāk, eksistē un klīst pa zemi jauni apdomīgi “vecīši”, kurus nekas neinteresē. Bet sākas tie vecīši tad, kad “gādīgas” māmiņas nelaiž savus dēlus vieglos pārgājienos, neļauj staigāt pa zāli, skriet pa taciņām, kāpt kokos. Līdz ar to mēs izdomājām sarakstīt 30 padomus dēlu vecākiem. Pamēģināsim apkopot un vismaz kaut kā sistematizēt, kas tad ir jādara (un kas nav jādara), lai audzinātu īstu vīrieti, īstu pilsoni (nevis rāvēju), atbildīgu ģimenes tēvu jau kopš mazajiem gadiem. 1. Darīt visu, lai dēlam būtu pilnvērtīgs tēvs. Ja sievietei nekādi nesanāk kopdzīve ar vīrieti, bet viņam nepiemīt nopietni netikumi un kaitīgie ieradumi, tad visādi veicināt dēla intensīvus kontaktus ar tēvu un viņa radiniekiem. 2. Sargāt apkārtējo vīriešu autoritāti, negraut to bez iemesla ar nievājošām piezīmēm un rupjiem saukļiem, sevišķi sīkumu dēļ. 3. Visādi veicināt saskarsmi ar īstajiem goda vīriešiem, kas pa īstam sevi ciena. 4. Ar dēlu runāt kā ar pieaugušo, ar cieņu, saprotot, ka jūsu priekšā ir pilnvērtīgs cilvēks, tikai maz nodzīvojis. 5. Neizvairīties garlaikoti no jautājumiem, izturēties pret tiem nopietni un pēc iespējas sīki atbildēt. Rēķināties ar to, ka puišiem nemēdz būt naivu vai priekšlaicīgu jautājumu, mēdz būt nekompetentas, nejēdzīgas, augstprātīgas atbildes. 6. Uzklausīt dēlu uzmanīgi, bet neatbalstīt arī pārlieku pļāpīgumu. 7. Neucināties. Neaprūpēt dēlu pārmērīgi. 8. Ar katru gadu uzticēt aizvien vairāk pašapkalpošanās procedūru, bet vēlāk arī ģimenes labā (sākot ar kurpju šņoru sasiešanu un savas gultas saklāšanu bērnībā un beidzot ar mēbeļu, sadzīves priekšmetu un citas elektrotehnikas remontu jaunībā). 9. Nenoniecināt iniciatīvu darboties, pat ja tas draud ar kādiem zaudējumiem (piemēram, ar saplēsto krūzi). 10. Nedzīt puiku prom no vīriešiem (tēva, vectēva, vecākā brāļa utt.) , kas dara kādu darbu, tieši otrādi, pēc iespējas iesaistīt vienkāršos darbos mājsaimniecībā un darbā ar tehniku. 11. Sekot, lai tiktu ievērots līdzsvars starp uzslavām un kritiskām piezīmēm. 12. Nešausmināties, redzot dēla (mazdēla) skrāpējumus, nobrāzumus, sasitumus un citas sīkas skrambas, nelamāt par tām, bet mierīgi apstrādāt brūci, sakot kaut ko līdzīgu kā “līdz kāzām sadzīs”. 13. No 4-5 gadu vecuma var atradināt steigties apsēsties sabiedriskajā transportā, otrādi, dot vietu sievietēm, tai skaitā arī mātei, un vecākiem pasažieriem. 14. Jau pirmsskolas vecumā iepazīstināt dēlu ar savām lietām un problēmām, izraisot līdzjušanu un līdzpārdzīvojumu. Par to, vai no puiša izaugs labs tēvs, var spriest arī pēc tā, kāds viņš ir dēls. 15. Katru dienu no mazotnes vingrošana ar pakāpenisku sarežģītības kāpināšanu, vispirms dzīvoklī, vēlāk pēc iespējas laukā. No fizkultūras nodarbībām skolā atbrīvot tikai tiešu veselības draudu gadījumā. Līdz skolai iemācīt peldēt, slēpot, braukt ar divriteni, spēlēt volejbolu vai kādu citu spēli ar bumbu. 16. Pilnīgi atbalstīt patiesumu: vaļsirdīgas atzīšanās gadījumā par paveikto nodarījumu sods tiek pēc iespējas samazināts vai pavisam atcelts, radinot pie domas, ka godīgums ir izdevīgāks par meliem. 17. No mazotnes kultivēt lietišķumu, dzīvi pēc saraksta; režīma neievērošana tikai attaisnojošo iemeslu dēļ. Mācīt aprēķināt laiku ar nelielu rezervi, lai laicīgi izietu no mājām (īsts vīrietis ierodas vajadzīgajā vietā precīzi laikā un nekavē). 18. Pieradināt pie noteikuma, ka savs vārds, ja reiz tāds dots, noteikti jātur. Te it sevišķi svarīgs ir personīgs piemērs: jāizpilda visi solījumi, kas dēlam tiek doti. Neizsmiet, neaizvainot, nepazemot dēlu, nekad neizmantot šāda veida replikas un epitetus: “idiots”, “stulbenis”, “muļķis”, “nelietis”, “ņerga”, “piens vēl uz lūpām nav nožuvis” u.tml. Tiem spēj palikt atmiņā uz visu mūžu. 19. Vienlaicīgi ieaudzināt iecietību pret cilvēkiem, viņu uzvedību, viedokļiem, sevišķi pret kļūdām, misēkļiem un trūkumiem. Atturīgi, bet stingri pārtraukt izsmējīgas, augstprātīgas, vīzdegunīgas attieksmes izpaušanu. Iecietīgums ir ļoti vīrišķīga īpašība. 20. No 6-7 gadu vecuma iekļaut vispārējo ģimenes jautājumu apspriešanā (mēbeļu izvietošana dzīvoklī, lielo pirkumu secība, vasaras atpūtas organizēšana utt.). 21. Pēc iespējas ātrāk noskaidrot lietišķās un radošās dotības, taču neuzspiest savu izvēli piespiedu kārtā; nebaidīties pievērsties no vienas nodarbes otrai: daudzi nevar uzreiz atrast savu aicinājumu. 22. Iepirkt daudz dažādu instrumentu, vienkāršu mehānismu, ierīču, detaļu un remonta materiālu, apgūt šos instrumentus un ierīces kopā ar dēlu. 23. Rādīt piemēru, kā sevi pārvaldīt: daru to, ko negribu, bet kas ir jādara; nedaru to, ko gribētos, ja tas ir kaitīgi. 24. Sīku iemeslu dēļ nepārmest starp citu ar pajumtes, uztura, ēdiena, apģērba utt. došanu. Šāda saruna var būt vietā tikai ārkārtējos gadījumos, tad tai jābūt uzsāktai nopietnā tonī un bez liekām emocijām. 25. Veicināt aktīvu dēla saskarsmi ar saviem vienaudžiem, kas izrādījuši sevi no pozitīvās puses un nav sevi kompromitējuši ne ar ko nopietnu. Atbalstīt viņa draugu vizītes uz mājām. 26. Atbalstīt tūrisma pārgājienus, braucienus uz sporta nometnēm, atstājot mājās tikai acīmredzamu slimību gadījumā. 27. Atbalstīt jebkādu iespēju godīgi nopelnīt, ja vien tas nekaitē mācībām. 28. Sākt no mazotnes pieradināt aplidot sievietes (māti, māsu, tanti, klasesbiedreni, kaimiņieni utt.), piemēram, padodot šalli, čības, mēteli, paņemt viņu somas pa ceļam no autobusa, kopā ar dēlu izvēlēties dāvanu sievietēm, atbalstīt dāvanu izgatavošanu paša rokām u.tml. 29. Necelt šķēršļus, neatrunāt dēlu palīdzēt kādam, kaut ko uzdāvināt, kādam izlīdzēt, vispār veltīt uzmanību kādam cilvēkam, pat jau tādēļ būs jāziedo kaut kas savs. Palīdzēt cilvēkam grūtā brīdī, piedāvāt savu plecu – viena no galvenajām vīrieša īpašībām. Protams, šis rekomendāciju saraksts neaptver visu programmu vīrieša kārtas zīdaiņa pārvēršanai par īstu vīrieti. Pat sekošana tām bez atkāpēm nedod garantiju, ka rezultātā izaugs īstens džentlmenis: bērnu par cilvēku padara ne tikai vecāku darbības, bet arī daudzi citi faktori. Būtu prātīgi uzdot jautājumu: vai esmu darījis visu iespējamo, lai dēlam ieaudzinātu vīriešu raksturu? Ļoti daudz nozīmē personīgais piemērs, vecākās paaudzes vīriešu pozīcija. Gatavība paust īsteni vīrišķīgas īpašības ir iedzimta arī mūsdienu puišiem. Vajag tikai tos pamācīt, paskubināt uz cēlām darbībām. Piemērs jau no mūsu 21.gadsimta. Ne vienu vien gadu pieaugušie vīrieši gāja pa celiņu uz mežu un ik pa simts-divsimts metriem kāpa pāri nokritušo koku stumbriem, starp kuriem bija arī paresna priede. Te mežā ieradās daži vecāko klašu skolnieki kopā ar skolotāju, bruņojušies ar zāģi, un iztīrīja ceļu vairāku kilometru garumā, izzāģējot ejas arī tur, kur gulējuši resnie stumbri. Čaļi strādājuši lietū, turklāt tieši apkārtējo cilvēku dēļ, jo paši pa šo ceļu nestaigāja. Ar šādu rīcību viņi bija parādījuši vecākās paaudzes pārstāvjiem, ka ir pārāki par viņiem. Un lika saprast, ka par ātru būtu apstāvēt vīrieti bruņinieku.
Share