Monēta izlaista starptautiskās monētu programmas "Sidneja 2000" ietvaros.
Nominālvērtība: 10 latu
Svars - 3.11 g, diametrs - 18.5 mm
Metāls: 583° zelts (pārklāts ar 24 karātu zeltu), kvalitāte: proof
Kalta 1999. g. Valcambi SA (Šveice)
Māksliniece: Olga Šilova (grafiskais dizains un plastiskais veidojums)

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 1999. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā attēlots šķēpa metējs ar paceltu šķēpu, attēlam apkārt lokveidā izvietots uzraksts SIDNEJA 2000 OLIMPISKĀS SPĒLES; zem attēla - skaitlis 10, aiz tā - uzraksts LATU.
Monētas josta - vertikāli rievota.



Šķēpa metēji guvuši visas zelta medaļas, ko jebkad olimpiādēs izcīnījuši Latvijas vieglatlēti. Sporta vēsture min trīs gadījumus, kad augstākā olimpiskā balva par uzvaru šķēpa mešanā jau ceļojusi uz Latviju.

1956. gadā Melburnā par olimpisko čempioni kļuva Inese Jaunzeme (1932) ar 53.68 m tālu šķēpa raidījumu. Līdz tam neviens Latvijas sportists ne savas, ne arī citas valsts komandas sastāvā par olimpisko čempionu nebija kļuvis.

Izcilākais Latvijas šķēpa metējs ir Jānis Lūsis (1939). Viņš ir četru olimpisko spēļu (1964., 1968., 1972., 1976.) dalībnieks. Vislabāk olimpietim veicās 1968. gadā Mehiko, kur 90.10 m tāls šķēpa raidījums deva zelta godalgu. Par olimpisko vicečempionu J. Lūsis kļuva pēc četriem gadiem Minhenē (90.46 m). Olimpiādes bronzu viņš izcīnīja savās pirmajās spēlēs Tokijā ar 80.57 m tālu šķēpa metienu. Divas reizes J. Lūsim izdevies labot pasaules rekordu. Vislielākais viņa sasniegums bija 93.80 m tāls šķēpa metiens (Stokholma, 1972). J. Lūsis 10 reizes labojis Latvijas rekordu, četras reizes kļuvis par Eiropas čempionu. Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas rīkotajā aptaujā (1987) J. Lūsis atzīts par visu laiku labāko šķēpa metēju pasaulē.

Savukārt 1980. gadā ar 91.20 m tālu metienu par Maskavas spēļu čempionu kļuva Dainis Kūla (1959) - viens no