Nominālvērtība: 10 latu
Izmēri: diametrs - 13.92 mm, svars - 1.2442 g (1/25 Trojas unces)
Materiāls: 999.9° zelts
Kaluma kvalitāte: augstākā (proof)
Kalta 1998. g. Valcambi SA (Šveice)
Mākslinieki: L. Šēnbergs, G. Cīlītis (grafiskais dizains), L. Franckēviča-Ulmane, J. Strupulis (plastiskais veidojums)

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Rīgas mazā ģerboņa atveids no pilsētas rātes slepenā zīmoga (1368; pilsētas atslēgas ar Livonijas ordeņa krustu virs tām), zem tā gadskaitlis 1998, skaitlis 10 un uzraksts LATU.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā atveidots Lielās Ģildes ģerbonis (1354; zeltīts kuģis ar pilsētas zīmi - sakrustotām atslēgām ar krustu virs tām - mastā), zem attēla uzraksts RĪGA-800.
Monētas josta
Vertikāli rievota.


XIV gadsimtā Rīga uzplauka kā starptautisks tirdzniecības centrs un, būdama Hanzas savienības locekle, kļuva par Baltijas jūras nozīmīgāko ostu tranzīttirdzniecībā starp Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīm, tā vairojot savu saimniecisko varenību.

XIV gadsimta sākumā cīņa par virskundzību Rīgas pilsētā noslēdzās ar Livonijas ordeņa uzvaru pār Rīgas arhibīskapu. Rīgas sabiedriskajā un garīgajā dzīvē toni noteica viduslaikiem raksturīgās brālības un ģildes, ienesdamas jaunus akcentus arī pilsētas veidolā. Tapa Lielās ģildes (dib. 1354) ēka - ekskluzīvs pilsētas vācu tirgotāju nams. Rīgas iedzīvotāju labklājība izpaudās arī pilsētai piederošās Sv. Pētera baznīcas pārbūvē, pēc Ziemeļvācijas katedrāļu parauga radot krāšņu gotisku altārdaļu un 136 m augstu torni, kas, savu formu un augstumu gadsimtu gaitā mainot, ar laiku kļuva par vienu no Rīgas panorāmas dominantēm.

Monētas reversā attēlots Lielās ģildes ģerbonis. Tajā Rīgas lomu aizjūras tirdzniecībā simbolizē zeltītais kuģis ar pilsētas zīmi (sakrustotām atslēgām ar krustu virs tām) mastā. Monētas aversā redzams pilsētas rātes slepenā zīmoga (1368) atveids ar Rīgas mazo ģerboni, kurā politiskās virsvaras maiņu apliecina bīskapa varas zīmi - krusta spieķi - aizstājušais Livonijas ordeņa