Nominālvērtība: 20 latu
Izmēri: diametrs - 25.00 mm, svars - 7.776 g
Materiāls: 583° zelts (pārklāts ar 24 karātu zeltu)
Kalums: augstākais (proof)
Kalta 1997. g. Valcambi SA (Šveice)
Mākslinieki: A. Priedīte (grafiskais dizains), J. Strupulis (plastiskais veidojums)

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 1997. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā attēlots buru kuģis, virs attēla puslokā izvietots uzraksts FREGATE · GEKRÖNTE EHLENDT · 1642; zem attēla - skaitlis 20 un uzraksts LATU.
Monētas josta
Vertikāli rievota.

XVII gs. Kurzemes un Zemgales hercogistē attīstījās kuģubūve, augstāko pakāpi sasniedzot Ketleru dzimtas atvases hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642-1681). Lielākā no sešām kuģubūvētavām atklāta pie Ventspils (1638). Tajā uzbūvēja vairāk nekā 120 fregates, galiotes, korvetes u.c. tipu buriniekus, kas veda kravas uz visdažādākajām pasaules valstīm un devās arī uz abām hercoga Jēkaba kolonijām - Svētā Andreja salu Āfrikā, Gambijas upes grīvā, un Tobāgo salu Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu dienvidos.

Hercogistes tirdzniecības kuģu karogu taisnstūra laukums bija sadalīts pa diagonāli; to viena daļa bija aveņsarkana ar baltu četrstūri centrā, otra - balta ar aveņsarkanu četrstūri.

Buriniekiem deva gan latīņu, franču, holandiešu un vācu vārdus ar abstraktu nozīmi, gan cilvēku vārdus, dzīvnieku, zivju u.c. nosaukumus ("Uzticība", "Liktenis", "Pacietība", "Puķu pods", "Plekste", "Lācis", "Valzivs" u.c.).

1642. gada 9. martā Ventspilī uzsāka burinieka "Kronētais alnis" ("Gekrönte Ehlendt" būvi. Šī trīsmastnieka garums bija 28.3 m, tilpība - 320 t. Pirmajā reisā tas devās 1643. gada 18. maijā. Hercoga flotē burinieks bija līdz 1645. gadam, kad to nolaupīja spāņu jūras laupītāji.