Nominālvērtība: 10 latu
Izmēri: diametrs - 38.61 mm, svars - 31.47 g
Materiāls: sudrabs, 925. raudze
Kalums: augstākais (proof)
Kalta 1996. g. Valcambi SA (Šveice)
Mākslinieki: E. Folks (grafiskais dizains), J. Strupulis (plastiskais veidojums)

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 1996. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā attēlota grieze, attēla kreisajā pusē puslokā izvietots uzraksts APDRAUDĒTĀ FAUNA, labajā pusē - horizontāls uzraksts GRIEZE, zem attēla - skaitlis 10 un uzraksts LATU.
Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar trim zvaigznītēm.

Eiropu dēvē par modernās civilizācijas šūpuli, un cilvēka radītajām pārmaiņām dabā ir vairākus gadu tūkstošus sena pagātne. Arī lielu daļu no Latvijas ainavas - gandrīz visu lauksaimniecībā izmantojamo zemi - veidojis cilvēks. Lauku apstrāde ļāva daudzām putnu un dzīvnieku sugām izplatīties plašāk, jo pļavas neaizauga ar mežu, bet cilvēka darbība tajās maz ietekmēja putnu dzīvi.

Pļavu iemītnieks ir arī grieze - ar raksturīgu balsi apveltīts uzmanīgs putns, tāpēc ieraugāms reti, jo pat iztraucēts tas nevis aizlido, bet cenšas slepus aiziet pa zāli. Zemnieki griezi pazina un mīlēja, un, pļaudami uzgājuši ligzdu, to atstāja zāles cinī neaiztiktu.

Stāvoklis mainījās, kad XX gs. sākumā pļaušanai sāka izmantot mašīnas, ar kurām vairs nevarēja apbraukt ligzdu, to neaizskarot. Arī griezes paradums nogaidīt līdz pēdējam nenāca tai par labu. Pļaujmašīnas izkapts nesaudzēja perējošo putnu, un vairākums griežu gāja bojā. Turklāt daudzviet vairs nevāca sienu, bet sāka mēslot pļavas, lai skābbarības ražošanai vienā vasarā zāli varētu pļaut vairākas reizes. Griezēm vairs neizdevās izperēt mazuļus.

Griežu skaits Eiropā strauji samazinājās, turklāt no 1960. gada līdz 1980. gadam - pat vairāk nekā divkārt. Latvijā stāvoklis nebija tik kritisks, taču arī te 80. gadu beigās griežu bija daudz mazāk nekā jebkad