Nominālvērtība: 10 latu (saīsināti - Ls 10)
Izmēri: diametrs - 38.61 mm, svars - 31.47 g
Materiāls: sudrabs, 925. raudze
Kalums: augstākais (proof)
Kalta 1998. g. Royal Mint (Lielbritānija)
Mākslinieciskā koncepcija: Laimonis Šēnbergs
Mākslinieki: Laimonis Šēnbergs, Gunārs Cīlītis (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča, Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

Monētas priekšpuse (averss)
Centrā atveidots 1925. gadā apstiprinātais Rīgas pilsētas ģerbonis, zem tā gadskaitlis 1998, skaitlis 10 un uzraksts LATU.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā attēlots Brīvības pieminekļa fragments (Brīvības tēls pieminekļa smailē), tam apkārt puslokā izvietots uzraksts BRĪVĪBAS PIEMINEKLIS (kreisajā pusē), LATVIJAS VALSTS XX GS. (labajā pusē); zem attēla uzraksts RĪGA-800.
Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS REPUBLIKA un LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.

XX gs. sākums Rīgai iezīmējās ar ekonomisku uzplaukumu. 1901. gadā notika grandioza Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde, kas atspoguļoja rūpniecības un amatniecības sasniegumus. Pilsētas centrālā daļa aiz bulvāriem kļuva par unikālu Eiropas mēroga jūgendstila pilsētbūvniecības ansambli.

1. pasaules karš Rīgu uz vairākiem gadiem padarīja par piefrontes pilsētu, no kuras uz Krievijas iekšieni tika evakuētas rūpnīcu iekārtas un citas vērtības.

Kara beigās sabrūkot Krievijas impērijai, 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta jauna valsts - Latvijas Republika. Pēc divu gadu ilgajām atbrīvošanās cīņām tā saņēma mantojumā karā daudz cietušu un izpostītu zemi. Arī Rīga bija zaudējusi daudz no savas saimnieciskās varenības. Taču nepilnos desmit gados Latvijas galvaspilsēta spēja pārveidot saimniecību atbilstoši jaunās valsts vajadzībām. Rīga ar savu sakoptību un plaukstošo kultūru ieguva "mazās Parīzes" apzīmējumu.

Pēc 20 gadu miera perioda jaunu postu un zaudējumus atnesa 1940. gadā sākusies padomju okupācija, iedzīvotāju deportācijas un 2. pasaules karš. Divu lielvaru spiesta, daļa latviešu un citu tautību rīdzinieku aizklī