B kategorija; braukšanas apmācība; mācību braukšana; figūras.

✔ MK 02.02.2010. noteikumi Nr.103 - Transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība - http://www.likumi.lv/doc.php?id=205042…
✔ MK 13.04.2010. noteikumi Nr.358 - Noteikumi par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmām - http://www.likumi.lv/doc.php?id=208534
✔ MK 11.01.2005. noteikumi Nr.15 - Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids - http://www.likumi.lv/doc.php?id=99469
✔ Saskaņotais paziņojums un tā aizpildīšanas norādījumi - http://www.ltab.lv/lv/saskanotais-pazino…
✔ MK 07.09.2004. noteikumi Nr.767 - Noteikumi par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu un transportlīdzekļa atzīšanu par ilgstoši atstātu uz ceļa - http://www.likumi.lv/doc.php?id=94239
✔ MK 07.03.2006. noteikumi Nr.182 - Kārtība, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols-paziņojums par transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu - http://www.likumi.lv/doc.php?id=130023
✔ MK 21.06.2004. noteikumi Nr.551 - Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi - http://www.likumi.lv/doc.php?id=90540
✔ LR likums 21.07.2010. - Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss - http://www.likumi.lv/doc.php?id=89648
✔ Likums 21.11.2008. - Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums - http://www.likumi.lv/doc.php?id=87547
✔ Likums 01.01.2010. - Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu - http://www.likumi.lv/doc.php?id=56246
✔ Likums 01.01.2010. - Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli - http://www.likumi.lv/doc.php?id=81065
✔ ✔ ✔ ✔ ✔ ✔

Sievietes braukšanas stils.

Gandrīz pirms 120 gadiem tieši sieviete (vāc. Cäcilie Bertha Benz) nospēlēja vadošo lomu pašgājēju ekipāžas pirmsākumos. Ar viņas aktīvu līdzdalību tika uzsākts, iespējams, viens no lielākajiem komerciālajiem projektiem cilvēces vēsturē.

Viņa 23 gadu vecumā izgāja pie vīra — vācu automobiļu rūpniecības pioniera Karla Benza. Berta deva ievērojamu morālu un materiālu ieguldījumu vīra panākumos. Vēl pirms kāzām Karla firma bija nonākusi finansiālās grūtībās, taču Berta, izmantojot savu līgavas pūru, spēja firmu saglabāt.

Laikā, kad Benza automobilis zaudēja popularitāti, viņa 1888.gada 4.augustā bez atļaujas paņēma vīra automobili un kopā ar vecākajiem dēliem devās ceļā no Manheimas uz Pfortcheimu. Dienas laikā ceļotāji veica 106 km. Pa ceļam viņi neskaitāmas reizes pirka benzīnu aptiekās (tur to pārdeva kā tīrīšanas līdzekli) un tīrīja bremžu klučus pie seglinieka, bet ķēdi, kas kalpoja kā pievada siksna — laboja pie kalēja. Savukārt matu sprādze izpalīdzēja brīdī, kad bija nepieciešamība iztīrīt aizsērējušo benzīna caurulīti, bet zeķu saite tika izmantota kā izolācija aizdedzes sistēmā. Ceļā neskaitāmas reizes nācās automobili stumt kalnup, un tāpēc Berta vēlāk ieteica vīram automobilim uzstādīt pārnesumu kārbu. Tieši šis ceļojums būtiski palīdzēja automobiļa popularizēšanā un veicināja firmas augšupeju.

Diemžēl ar šī komerciālā projekta izpēti turpmāk nodarbojās vīrieši, bet sievietes bijīgi ieņēma vietu pasažiera sēdeklī. Daudzus gadus tika uzskatīts, ka vadīt automobili (kā arī lēkt ar izpletni, dienēt armijā, uzstādīt rekordus un nodarboties ar biznesu) — nav sieviešu darbs. Ar to varēja nodarboties tikai ļoti ekstravagantas un emancipētas sievietes, kas nicināja sabiedrisko domu.

Kopš tā laika ir daudz kas mainījies. Rietumi jau sen ir teritorija, kurā ir auto (un ne tikai) līdztiesība. ASV vadītāja apliecība ir absolūti lielākajam vairākumam, šai valstī vadītāja apliecība ir gandrīz vai vienīgais personu apliecinošais dokuments. Arī Latvijā uz vietas nekas nestāv. Ja 1937.gada augustā pa rūpnīcas "Vairogs" vārtiem izbrauca pirmais Latvijā ražotais automobilis - kravas mašīna "Ford-Vairogs V-8", tad jau 1990.gada beigās to skaits bija 282688, bet jau 2009.gada nogalē tas sasniedza 904308 vienības. Bet Latvijas „automobiļu mentalitāte” ir palikusi vecajās pozīcijās — sievietēm ir īpašs, „sievišķīgs”, dažreiz nemākulīgs braukšanas stils. Un pats dīvainākais, ka šo viedokli atbalsts ne tikai vīrieši, bet arī sievietes.

Vīriešu pretenzijās pret sievieti pie stūres var izdalīt trīs punktus.

Pirmkārt. Sievietēm ir raksturīga pārlieku piesardzība, kas noved pie „lēna”, nepārliecinoša braukšanas stila. Joslu neievērošana, grūtības ar „noparkošanos”, kustība ar lēnāku braukšanas ātrumu nekā satiksmes plūsmai. Tas viss notiek, protams, bet ... ne tikai ar sievietēm, bet arī ar vīriešiem. Taču lielākā daļa autovadītāju tos, kuri izdara šādas vai līdzīgas kļūdas, jau priekšlaicīgi identificē kā sievieti pie stūres. Ja pieņēmums apstiprinās — bērna prieka atpazīstamība redzama („Ko jūs vēlaties, sieviete taču pie stūres”). Bet, ja pieņēmums neapstiprinās, tad komentārs neseko. Citiem vārdiem sakot, sievietes, kuras veiksmīgi vada auto, netiek ievērotas, bet nemākulīgo kļūdas tiek uzveltas visām.

Otrkārt. Sievietei-autovadītājai piemīt tehnisko jautājumu nezināšana: viņa neatšķir aizdedzes atslēgu no kādas citas atslēgas, uzskata deklaratīvo disku par visu automobiļa riteni, bet rezerves riteni nevadā tāpēc, ka bagāžas nodalījumā tam vienkārši nav vietas. Īsāk sakot, pilnīga bezpalīdzība vienkāršu tehnisku jautājumu risināšanā. Laikā, kad jebkurš mācēja remontēt un remontēja savu auto uz ceļa, tas bija nopietns apvainojums. Taču šodien, kad auto servisu un dažādu auto pakalpojumu līmenis ir tik augsts, šādai nepieciešamībai vairs nav pamata. Šī spēja šodien pakāpeniski deģenerējas arī vīriešu kārtas pārstāvjiem, lai gan tehniskā bezspēcība tiek adresēta tikai un vienīgi sieviešu-autovadītāju virzienā. Un viņas neprotestē. Daļēji koķetējot (tas atbrīvo viņas no atbildības par auto remontu), daļēji kompleksu vadīta „visu zinošā” un „visu varošā” vīrieša priekšā.

Treškārt. Vīrieši uzskata, ka sievietes slikti orientējas apkārtnē, ne vienmēr var atcerēties pareizo ceļu, un bieži vien ir bezpalīdzīgas optimāli pareizā maršruta izvēlē. Ir pat zinātniski pamatots pētījums par to: vīrieša ziņā no laiku laikiem ir bijušas medības, medījuma iegūšana — lūk, viņam arī izstrādājusies telpiskā orientācija. Sieviete tālu no dzimtās alas negāja, jo nebija īpašas vajadzības.

Viss ir patiesība. Bet, kā izrādījās pēc detalizētākas psihologu izpētes, tad vīrieša un sievietes telpiskā uztvere atšķiras ne tik daudz kvantitatīvi, cik kvalitatīvi. Vīrieši plašāk kā sievietes sadala savu uzmanību nepazīstamā vidē, tāpēc jaunā maršrutā orientējas daudz labāk. Sievietēm uzmanība nav tik plaši izvērsta, toties tā ir daudz detalizētāka un rūpīgāka, tāpēc viņas jauni iepazīto vietu zina labāk. Līdz ar to, pazīstamos pilsētas maršrutos sievietes orientējas ne sliktāk par vīriešiem, dažreiz pat labāk. Mazpazīstamu maršrutu apgūšana notiek, izmantojot dažādus izziņas materiālus un konsultācijas. Tas ļauj jebkurai sievietei atrast pat visrūpīgāk maskēto „mamutu mitekli”.

Sevišķa piesardzība, nemākulība, tehniskā nezināšana, bezpalīdzība uz ceļa — šīs, vīriešuprāt’, ir īpašības, kuras piemīt sievietei-autovadītājai. Bet, kā gan uz to reaģē sievietes, kuras izlēmušas iegūt autovadītājas apliecību?

Aizsardzība ir pasīva: automobilis tiek aplīmēts ar „kurpītēm” un citām „sieviešu” zīmēm. Bieži vien tas noved pie pretēja efekta — daudzi autovadītāji uz ceļa negatīvi attiecas pret tiem, kas prasa īpašu attieksmi, vai tas ir auto ar bākuguni, vai „sieviešu” automobilis. Citas izvēlas aktīvu aizsardzību: dārgu, milzīgu auto, agresīvu braukšanas stilu. Cenšoties uz ceļa būt „kā vīrietis”, viņas dažreiz zaudē mēra izjūtu, un vada automobili pat agresīvāk, nežēlīgāk, neapzināti ejot uz nepārdomātu risku. Optimālais variants ir tikai viens. Vienkārši braukt, neko nevienam necenšoties pierādīt, un, cik iespējams, biežāk. Prasme nāk tikai ar pieredzi. Tās klātbūtne, un nevis dzimums atšķir labu vadītāju. Ja mēs visi pieietu šai problēmai ar izpratni, tad daudz ātrāk kļūtu par zemi, kur uz ceļiem valda savstarpēja sapratne un cieņa.

10 padomi braukšanai ziemas apstākļos.

1. Samaziniet braukšanas ātrumu.
Kad zem riteņiem — piebraukāts (noblietēts) sniegs vai ledus, ne par kādiem paātrinājumiem nevar būt ne runas.
Pārvietošanās ātrums jāizvēlas atbilstošs laika apstākļiem.
Jūsu vadītāja pieredzei šeit nav noteicošā loma — jo jūs nevarat galvot par visiem pārējiem satiksmes dalībniekiem, no kuriem arī var būt atkarīga jūsu drošība.
Ziemā ir svarīgi mācēt plānot savu laiku ceļā no punkta A līdz punktam B.
Negribat nokavēt — izbraucat laicīgi. Galu galā, steiga pa sniegotajiem ceļiem — tas jau nozīmē palielināt savas izredzes nesasniegt galamērķi vispār.
2. Palieliniet distanci.
Bremzēšanas ceļš absolūti jebkuram automobilim uz sniegota vai apledojuša ceļa palielinās divas, dažkārt — trīs, četras reizes. Tāpēc pret attālumu līdz priekšā esošajam automobilim ir jāattiecas sevišķi nopietni. Pat neliela tā palielināšana dos jums vērtīgas sekundes daļas reaģēt ārkārtas situācijās, kā arī sniegs nedaudz vairāk iespēju manevrēt.
3. Izvairieties no pēkšņām un asām kustībām.
Lai izskaidrotu ziemas braukšanas pamatprincipus, praktiskās braukšanas instruktori par piemēru ņem virves dejotājus. Viena pēkšņa kustība, un virves dejotājs ir uz batuta, bet jūs — labākajā gadījumā, grāvī. Trajektorijas maiņai ir jābūt iespējami vienmērīgai un pakāpeniskai. Atcerieties — sausā laikā automobilis spēj īstenot daudz asākus pagriezienus, piedodot jums „izcilās” draivera kļūdas. Taču sagaidīt iecietību ziemas apstākļos nebūs lemts.
Pirms pagrieziena nepieciešams jau iepriekš samazināt kustības ātrumu un pārslēgties uz zemāku pārnesumu. Darboties ar sajūgu un pārnesumu pārslēgšanu tieši manevra laikā ir bīstami. Ja iespējams, mēģiniet veikt pagriezienus pa mazāku rādiusu, ar pietiekamu vilces spēka rezervi (zemāks pārnesums) un pastāvīgu ātrumu.
4. Kombinējiet bremzēšanu.
Laidenām jābūt ne tikai darbībām ar gāzes pedāli un stūri, bet arī ar bremžu pedāli. Un tām jābūt īpaši uzmanīgām. Lielākā daļa automobiļu šodien ir aprīkoti ar ABS sistēmu, kas novērš riteņu bloķēšanos bremzējot, un automobilim neļauj pārvērsties par nekontrolējamām ragaviņām. Riteņi turpina griezties, tādējādi nodrošinot situācijas kontroli. Tomēr ir vērts atcerēties, ka darbojas tikai pie ātruma virs 15km/st. Ja jūsu automobilis nav aprīkota ar ABS sistēmu, tad, ekstrēmi bremzējot, būtu jāatdarina ABS darbības principu — bremžu pedāli spiežot asām un īsām impulsīvām kustībām.
Pateicoties ABS automobiļa kustība bremzējot paliek kontrolējama. Tātad, ja jums ir nepieciešams ekstremāli bremzēt — droši spiediet bremžu pedāli grīdā.
Uz ļoti slidena ceļa daudzi vadītāji iesaka bremzēt ar dzinēja palīdzību, pakāpeniski pārslēdzot pārnesumus uz zemāku. Taču šāds bremzēšanas veids ir aktuāls tikai pie pietiekoši lielas distances.
Šādam bremzēšanas veidam ir arī pretējā puse — strauja dzinēja apgriezienu palielināšanās var izsaukt ritmisku sānslīdi. Tāpēc, piemēram, pārslēdzot pārnesumu no piektā uz trešo, nepieciešams ļaut, lai sajūgs nedaudz „izslīd”, tas nozīmē, tā ieslēgšanos nedaudz aizturēt. Vairāk pieredzējuši vadītāji šādos gadījumos izmanto „starpgāzi” (pārnesuma pārslēgšanas brīdī īslaicīgi nospiežot gāzes pedāli), lai izlīdzinātu dzinēja apgriezienus.
Kombinējot bremzēšanu un dzinēja apgriezienu darbību, jūs varat sasniegt vienmērību, kā garantu drošībai bremzējot ziemas apstākļos.
5. Kontrolējiet sānslīdi.
Pats galvenais brīdī, kad automobilis sāk „uzvesties” neadekvāti, ir — nekrist panikā un nesaasināt situāciju. Reakcijai uz sānslīdi ir jābūt tūlītējai — vienmērīgi un tai pašā laikā ātri pagriežot stūri (nemainot roku stāvokli uz tās) iespējamās sānslīdes virzienā. Šeit svarīgi ir nepārspīlēt, jo pārmērīgi liels riteņu pagriešanas leņķis var izsaukt aizmugurējās ass sānslīdi pretējā virzienā.
Lai sānslīdi kontrolētu ir jāņem vērā automobiļa konstruktīvās īpatnības ar dažāda veida velkošo riteņu piedziņu. Tāpēc aizmugures piedziņas automobiļiem, kuriem ir nosliece uz pārmērīgu sānslīdi un apgriešanos, momentāni ir nepieciešams atlaist gāzes pedāli, zibenīgi pagriežot stūri iespējamās aizmugurējās ass sānslīdes virzienā.
Priekšējo riteņu piedziņas automobiļiem darbības ar stūri nemainās, bet gāzes pedālis paliek nospiests. Tādējādi jūs palielināt aizmugurējās ass sānslīdes leņķi. Pēc tam jums strauji jāatlaiž gāzes pedālis un jāizgriež priekšējie riteņi stingri taisnvirzienā.
Pilnpiedziņas automobili „nolikt” sānslīdē, ir diezgan grūti, bet vēl sarežģītāk tā sānslīdi kontrolēt. Te daudz kas atkarīgs no pilnpiedziņas tipa un griezes momentu sadalījuma uz asīm.
6. Galvenais pedālis — gāzes pedālis!
Daudzi vadītāji kļūdaini uzskata, ka glābējs visās situācijās ir bremžu pedālis. Tomēr ziemas apstākļos tas var būt par iemeslu nelaimes gadījumiem. Krasi bremzējot, tiek noslogota automobiļa priekšējā ass, to kļūst grūtāk vadīt, un reaģēt uz to, kā strauji attīstās situācija, ir gandrīz neiespējami.
Lielākā daļa automobiļu uz mūsu ceļiem ir ar priekšējo riteņu piedziņu. Te īpaši svarīgi, lai bremzēšana uz slidenās brauktuves būtu koordinēta un saprātīga. Vēl viena problēma — nepieciešamās vilces trūkums sānslīdes gadījumā. Ekonomiskās braukšanas atbalstītāji cenšas pārvietoties ar iespējami zemāko pārnesumu, bet ekstremālā situācija viņiem pietrūkst dzinēja griezes momenta, lai izietu no sānslīdes. Uz slidena ceļa izmantojiet vienu pārnesumu zemāk, nekā normālos braukšanas apstākļos (ceturto pārnesumu piektā pārnesuma vietā, trešo — ceturtā pārnesuma vietā), saglabājot dzinēja apgriezienus ap 1800-2000apgr/min.
7. Iegaumējiet bīstamās vietas.
Potenciāli bīstamākās vietas ziemas apstākļos ir — krustojumi, izbraukšanas vietas uz galvenā ceļa, sabiedriskā transporta pieturvietas, vienu vārdu sakot, visas tās vietas, kur transportlīdzekļi bremzē un uzsāk kustību. Veidojoties blīvi piebraukāta sniega kārtai, šajās vietās mēdz būt īpaši slidena brauktuve.
Esiet uzmanīgi pēc neliela sniegputeņa, braucot pa notīrītu un sausu galveno ceļu, vietās, kur tas krustojas ar mazāksvarīgiem ceļiem, tad, ja kāds transportlīdzekļa vadītājs jums pēkšņi nedod ceļu. Visticamāk transportlīdzekļa vadītājs nav spējis apturēt savu automobili pirms krustojuma tieši šīs piebrauktās, slidenās sniega kārtas iespaidā.
Ārpus apdzīvotām vietām slideni ceļa posmi visbiežāk sastopami sniega sanesumu vietās mežmalās, ceļu aizsargstādījumu pārtraukumu vietās, ceļa sadalījumu un krustojumu vietās, kā arī pirms un pēc asiem pagriezieniem, pirms kuriem daudzi vadītāji piebremzējuši, un pēc tam attīstījuši ātrumu.
8. Aizmirstiet par „neitrālo”.
Braukšana brīvgaitā (tas ir, vai nu ar izslēgtu sajūgu, vai arī ar izslēgtu pārnesumu („neitrālā”)) nav ieteicama vispār, kur nu vēl ziemas apstākļos. Tāpēc ziemā, braucot lejup no kalna, bremzējiet ar dzinēju un esiet gatavi darbam ar gāzes pedāli (auto ar priekšējo piedziņu).

9. Nodrošiniet sev labu pārskatāmību.
Ziemā mēs bieži redzam, ka pa ceļiem burtiski pārvietojas „sniega kupenas” uz četriem riteņiem, kurās steidzīgie vadītāji izveidojuši nelielu iluminatoru uz priekšējā vējstikla. Neesiet steidzīgi un rūpīgi notīriet automobiļa logus pirms uzsākat pārvietošanos. Nekāda steiga neattaisnos risku, kas saistīts ar apledojušiem stikliem un kupenu uz jumta, kura, attīstot ātrumu, jebkurā brīdī var noslīdēt priekša uz motora pārsega vai, kas vēl ļaunāk, uzkrist uz aizmugurē braucošā automobiļa motora pārsega.
10. Aizdomājamies par to, ko darām!
Viss iepriekš teiktais daudziem šķitīs kā sen apgūta un zināma patiesība. Tikai, diemžēl, avārijas uz mūsu ceļiem pēc katra, daudz maz nozīmīga, sniegputeņa nesamazinās. To autovadītāju bezatbildīgā rīcība, kuri sevi uzskata par valdniekiem un karaļiem uz ceļa, noved pie dramatiskām sekām. Braukšana ziemas apstākļos nav jāsaista ar stresu, to var arī baudīt.
Bet, ja jums tiešām pēc vairākiem kilometriem uz slidena vai apledojuša ceļa, šķiet, ka zudusi jebkura vēlme sēsties pie stūres šādos laika apstākļos, tad labāk novietojiet automobili garāžā, un neapdraudiet citu cilvēku dzīvības.

Produkti, kuri dod promiles.

Dzērieni:
Bezalkoholiskais alus – 0,1 – 0,4 promiles;
Kumiss - līdz 0,4 promilēm. Svaigs kefīrs, neskatoties uz baumām par tā alkoholisko saturu, nedod promiles. Mediķi gan saka, ka spainis kefīra varētu dot tādu efektu, kā 30 g šņabja, bet kurš gan vienā reizē var izdzert spaini kefīra;
Jāuzmanās no pārrūguša kefīra, jogurta un rūgušpiena – līdz 0,2 promilēm;
Kvass – pāris glāzes un 0,3 – 0,6 promiles;
Augļu sulas – ja atvērta sulas paka kādu laiku stāvējusi siltumā - līdz 0,4 promilēm.

Produkti:
Šokolāde. Astoņas šokolādes konfektes dod 0,1 promili. Ja tās gatavotas ar konjaka piedevu, tad 0,3 – 0,4 promiles;
Ledenes. Viena Halls Mentol konfekte - 0,1 promile;
Kūkas. «Kartupelis» ar ruma piedevu – 0,3 promiles;
Pārgatavojušies banāni – 0,22 promiles;
Apelsīni – 0,17 promiles;
Rupjmaize ar desu – 0,2 promiles.
 
Medikamenti:
Pēc atsvaidzinoša mutes dezodoranta lietošanas (dezodorants satur etilspirtu) – 0,4 – 0,5 promiles;
Spirtu saturošas zāles – baldriāni, korvalols u.c. 40 pilieni – 0,1 promile;
Domas par alkoholu – 0,1 – 1,2 promiles;
1 cigarete – 0,2 promiles;

Ja šādā veidā esat «iekritis» policijas pārbaudē – noteikti pieprasiet otru alkometra pārbaudi, un jau pēc laiciņa promiles būs pazudušas.
Nedaudz vairāk šeit - http://www.kasjauns.lv/lv/news/promiles-…

Psihofizioloģiskās īpašības.

90% no visas informācijas vadītājs saņem ar redzes palīdzību. Tāpēc zināt savas redzes īpatnības ir ļoti svarīgi. Pēc Amerikas optiskās asociācijas datiem, ne mazāk kā 35% transporta līdzekļu vadītājiem ir bīstami redzes defekti, par kuriem viņi pat nenojauš. Bet, vai tu tos zini?

Kāds ir tavs redzes asums? Ja tas nav visi 100%, tad transporta līdzekli nepieciešams vadīt izmantojot brilles, kas ļauj skaidri redzēt apkārt notiekošo. Nevajag kautrēties kaut reizi gadā pārbaudīt savu redzi, un, ja nepieciešams, mainīt brilles.

Vai tu labi redzi tumsā? Ir cilvēki, kuri dienā redz ļoti labi, bet naktī pie nepietiekama apgaismojuma ievērojami sliktāk. Pārbaudīt savas spējas redzēt tumsā var ar dažādu testu. Testus vajag pildīt gaišā dienas laikā pie ļoti laba apgaismojuma.

Sānu redze. Spēja redzēt, kas notiek priekšā un tai pašā laikā arī sekot tam, kas notiek sānos, tā ir ļoti svarīga lieta. Sevišķi, ja atrodies intensīvā pilsētas satiksmē, kur bīstamība bieži rodas tieši no sāniem. Šīs spējas nosaka to, cik daudz tu redzi no sevis pa labi un pa kreisi, turot galvu taisni un skatoties tikai taisni un priekšu. To tu vari pārbaudīt šādā veidā. Piecelies, turi galvu taisni un skaties uz kādu priekšmetu vai objektu, kas atrodas metrus desmit tev priekšā. Pacel rokas sāņus tā, lai tās veidotu taisnu līniju. Tad sāc tās tuvināt nenolaižot zemāk, un joprojām skatoties uz attālināto objektu. Tiklīdz tu tās vari ieraudzīt ar sānisko skatienu, apturi tuvināšanu, un pārbaudi leņķi, ko tās veido no sākuma stāvokļa līdz apturēšanas brīdim. Ja šis leņķis ir lielāks par 20 grādiem, tad tev ir slikta sānu redze.

Atrodoties satiksmē pilsētā, tev vienlaikus ir jāseko vairākiem objektiem: ceļa zīmēm, luksoforiem, ceļa apzīmējumiem, citiem satiksmes dalībniekiem, utt. Tas, cik labi tev tas izdosies, ir atkarīgs no tā, kā tu māki ātri pārfokusēt un sadalīt uzmanību. Šīs iemaņas vari pārbaudīt izmantojot šādas tabuliņas. Pirmajā tabuliņā pacenties iespējami ātrāk atrast visus ciparus no 1 līdz 49. Ieslēdz hronometru un sāc. Ja tu iekļausies 60 sekunžu robežās - teicami, ja neiekļausies 80 sekundēs – slikti.

26	2	48	7	32	16	29
4	19	25	11	3	35	12
37	46	20	28	10	41	15
22	43	5	49	23	8	44
13	1	17	33	40	21	36
9	14	39	6	18	45	27
31	47	38	42	24	30	34

Pamēģini izpildīt vēl kādu, bet jau sarežģītāku uzdevumu. Zemāk redzamajā tabulā sameklē visus skaitļus, kuri ir treknrakstā un parastā rakstā. Tas jādara sekojoši - vispirms sameklē vieninieku treknrakstā, tad vieninieku parastā rakstā, tad divnieku treknrakstā, tad divnieku parastā rakstā, utt., līdz 24. Ja tev tas izdosies 80 sekundēs - lieliski, ja vairāk kā 100 sekundes - slikti.

11	19	4	16	23	14	6
3	15	22	13	7	21	10
24	9	17	5	12	1	18
2	20	13	24	11	3	18
8	17	22	5	16	23	8
1	20	4	21	10	19	6
14	2	12	15	7	9

Ja ar uzmanību viss kārtība, tad tu vari nebaidīties intensīvu pilsētas satiksmi. Taču tas tevi neatbrīvo no nepieciešamības pareizi uztvert, izvērtēt un pieņemt pareizo lēmumu katrā situācijā atrodoties satiksmē.