Jauno dzejnieku un rakstnieku valstība

Mīlestības putns, sviestmaizes cenā, Debesīs lidinās un žēli kliedz. Kam gan to vajag pasaules driskās, Pār kuru valda pragmatisks prāts. Pasaules smīnā visam ir cena. Jo dārgāk, jo labāk. Kaut prestiža dēļ. Mīlestības putna necilās spalvas Rūpes tikai... Read more

Esmu atpūtu pelnījis brīdi, Par daudz ir bezjēgā skriets, Mīlestībā lidots un ciests. Pirms saule acis ver ciet. Uz brīdi apturēt dzīvi Velos pirms apstāsies sirds. Pirms bezjēgas juceklis domās, Sauks mani pie nāves bikts. Uz brīdi atpūsties vēlos, Vai tiešām... Read more

Nav pagātne mirusi! Tā ir kā ēna, Kas, gribot vai negribot, Ikvienam nāk līdzi. Laba vai slikta - Tā katram sava, No kuras neizbēgt Nekad un nekur. No pagātnes mācāmies Vai žēli raudam, Lamājam, lādējam, Vai sakām: - Paldies. Nav pagātne mirusi, ... Read more

Nemīlot mīlēt, iemīlot zaudēt, Kāpēc dzīvē viss notiek tā? Kāpēc sāp mīla ja dzejas rindās Tik skaisti dzejnieki apraksta to. Kāpēc no laimes aizraujas elpa, Kāpēc rūgtas asaras birst Mīlestības vārdā vienas tās pašas Pēc kuras ļoti ilgojas sirds. Kāpēc? Kāpēc... Read more

Vissmagāk vientulības akmeņi sit, Kad sāpēs un nelaimē esi viens pats. Tad saproti savu vērtības cenu, Jo vajadzīgs esi ja ir tev ko dot. Tā iekārtots pasaulē, nav tur ko raudāt, Uz sevis vien justais sapratni dod, Vientulības akmeņu maltuvē skarbā, Cik esi vērts... Read more

Basām kājām, rožukroni galvā, Puskaila patiesība pasaulē staigā. Ubadzes skrandu noplēstās drēbēs, Lai viņas kailumu neredz neviens. Viss kļuvis lēts, kas bijis ko vērts, Liekulības apcirkņos kaisīts un sēts. Malduguns liesmu dūksnājā bērts, Kailu lai neredz... Read more

Ja mēslu regulāri pasniedz kā zeltu, Tad vairākums zeltu saredzēt sāk. Jūsmo, slavina, ceļ augstā godā, Nejūtot smaku kas no tā nāk. Ja kādu regulāri saukā par cūku, Kā cūka justies pats tad viņš sāk. Psiholoģijas princips izmantots veikli, Modē šodienas pasaulē... Read more

Visuma teiksmaini plašajos dārzos, Izlaiduma balli dvēseles svin. No skolas sola taisni uz zemes, Daudzām no viņām atgriezties lemts. Aizmirstot visu, kas bijis un būs, Pieredzi jaunu apgūt tās nāk. Caur piena ceļu un mātes klēpi, Miesā ko par cilvēku sauks. Nāk... Read more

Nekad, nekad man nesaprast tevi, Kā vari vienlaikus mīlēt un nīst. Kā vari mīlot noliet ar dubļiem, To, pēc kura sirds tava sauc? Kā vari slēgt mīļoto važās, Kuras kā neredzams pavediens tur. Kā vari uzspiest tu savu gribu, Tam, kurš dvēselē piedzimis brīvs. Nekad,... Read more

Tev likās ka mīli dziļi un kvēli, Es kusu kā vasks un noticēju, Maigajiem glāstiem, skaistajiem vārdiem, Pēc kuriem ilgojās gurusī sirds. Tu ticēji pati ka ļoti mīli, Es apmāts kusu kā sveces vasks, Ticot, jo ļoti gribēju ticēt, Ka beidzot sirdī iestāsies miers. Pagāja... Read more